VID deviņos mēnešos valsts budžetā iekasējis vairāk nekā plānots

© f64

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad deviņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,949 miljardus eiro, kas ir par 0,8% jeb 48,524 miljoniem eiro vairāk, nekā plānots, liecina VID publiskotā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, ieņēmumi palielinājušies par 7,4% .

Pēc apjoma lielākais ieņēmumu pieaugums bijis akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 48,56 miljoniem eiro jeb 8,2%. To galvenokārt nodrošināja akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanās skaidrojama gan ar akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, gan patēriņa palielināšanos.

Kopumā 2016.gada deviņos mēnešos akcīzes nodoklis iekasēts 639,442 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,4% vairāk, salīdzinot ar plānoto.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 5,2%, kas ir lielākais pieaugums pēdējo triju gadu laikā. Pieaugumu galvenokārt ietekmējušas nodarbināto ienākumu izmaiņas. Atbilstoši informācijai iesniegtajos darba devēju ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli analīzes periodā vidējie mēneša ienākumi nodarbinātajam palielinājušies par 5,9%, savukārt 2016.gada augustā, salīdzinot ar 2015.gada augustu, ­ pieauguši par 7,9%.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad deviņos mēnešos iekasēts 1,11 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk, nekā paredzēts.

"Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde 2016.gada deviņos mēnešos skaidrojama ar veiktajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksām. 2016.gada deviņos mēnešos atmaksāti 81,62 miljoni eiro, kas ir par 18,63 miljoniem eiro jeb 29,6% vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā," atzīmēja VID.

Pievienotās vērtības nodoklis 2016.gada deviņos mēnešos iekasēts 1,484 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk, nekā plānots.

"Lai gan šā gada deviņos mēnešos ir neliela pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde, tomēr salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šogad palielinājušies par 5,7%, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums 2016.gada deviņos mēnešos saistīts ar atmaksātās summas samazināšanos, samazinoties deklarētajai no pievienotās vērtības nodokļa atmaksājamai summai," klāstīja VID.

2016.gada deviņos mēnešos no pievienotās vērtības nodokļa atmaksāts 595,21 miljons eiro, kas ir par 94,43 miljoniem eiro jeb 13,7% mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Straujākais atmaksātās summas samazinājums 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, ir nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar būvniecību. 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, samazinājusies arī pievienotās vērtības nodokļu iemaksu summa - par 14,83 miljoniem eiro jeb 0,7%.

"Jāņem vērā, ka, plānojot kopbudžeta ieņēmumus, iekšzemes kopprodukta pieaugums (faktiskajās cenās) 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, tika prognozēts 5,2% apmērā, bet investīciju samazināšanās, kas saistīta arī ar Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas kavēšanos, lielā mērā samazināja iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts (faktiskajās cenās) ir tikai par 2,5% lielāks nekā 2015.gada pirmajā pusgadā, līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka paredzētais ekonomikas pieauguma temps netiks sasniegts, kas negatīvi ietekmē pievienotās vērtības nodokļa plāna izpildi," uzsvēra VID.

Sākotnēji bija plānots, ka 2016.gada deviņos mēnešos VID valsts budžetā iekasēs 5,901 miljardu eiro. Savukārt šogad kopumā nodokļos plānots iekasēt 7,95 miljardus eiro.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais