Šomēnes daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki savos rēķinos ieraudzīja papildu maksājumu – pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21 procenta apmērā.
Tas piemērots dzīvojamo māju pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) pakalpojumiem un nonāk valsts budžetā. Tādējādi plānots valsts budžetu papildināt ar 9,341 miljonu eiro šogad, bet 2017. un 2018. gadā - par 22,418 miljoniem eiro katru gadu.
Finanšu ministrija likuma grozījumus pamatoja ar to, ka Eiropas Komisijas direktīva (Direktīva 2006/112/EK) neparedz dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojuma neaplikšanu ar PVN, un par šo pārkāpumu Latvijai pienāktos sods, - jau bijusi ierosināta pārkāpuma procedūra. Jaunā PVN ieviešana neietekmē privātmāju īpašniekus un dzīvojamo telpu īrniekus. Māju pārvaldnieki vai apsaimniekotāji jau izteikuši pamatotas bažas par to, uz kā rēķina tiks maksāts jaunais nodoklis. Apsaimniekotājam ir pienākums samaksāt valstij PVN, līdzko tiek izrakstīts rēķins. Arī tad, ja dzīvokļa īpašnieks nodokli nemaksā un nav iespējams no parādnieka šo maksājumu piedzīt. Komunālo parādnieku skaits Latvijā ir ievērojams, parādu apjoms - arī, un tas varētu pieaugt uz jaunā nodokļa rēķina. Par to gan varēs spriest, agrākais, pēc pāris mēnešiem.
SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pārstāve Santa Vaļuma informē, ka augstais PVN apsaimniekošanas pakalpojumus sadārdzina vidēji par 11-15 procentiem. Vēl pirms nodokļa iekasēšanas RNP provizoriski aprēķināja, ka atkarībā no dzīvokļa platības un apsaimniekošanas maksas 53 kvadrātmetrus liela tipveida dzīvokļa īpašniekam gadā tie varētu būt papildu 50-55 eiro. Neatkarīgā salīdzināja šogad maksāto PVN par 53,4 kvadrātmetru lielu dzīvokli Pārdaugavā. Līdz jūlijam ar PVN 21 procenta apmērā tika aplikta atkritumu izvešana, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi, koplietošanas elektroenerģija un durvju koda sistēmas tehniskā apkalpošana. Jūnija rēķinā kopējā PVN summa (21 procenta apmērā) bija tikai 1,19 eiro, maija rēķinā - 1,28 eiro, aprīļa rēķinā - 1,25 eiro, bet jūlija rēķinā, pieplusojot ar nodokli apliktos apsaimniekošanas pakalpojumus, jau 6,23 eiro.
Līvija Mickēviča, kas pārstāv apsaimniekošanas uzņēmumu VF Amatnieks, saka - nodokļa dēļ apsaimniekošanas pakalpojumu maksa kļuvusi par vidēji četriem līdz sešiem eiro lielāka. «Mums valstij nodoklis jānomaksā arī tad, ja cilvēki to mums vēl nav samaksājuši. Parādnieki līdz šim nemaksāja, vai tagad viņi sāks maksāt?» viņa retoriski jautā. Dzīvokļu īpašnieki par jauno nodokli tika laikus brīdināti, tāpēc pēc rēķinu saņemšanas sašutuma vētra nav sekojusi. Cilvēkiem izskaidrots, ka šī nauda nenonāks mājas uzkrājuma fondā.
Daži Neatkarīgās aptaujātie dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji nebija tikuši skaidrībā, kas ietilpst pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) pakalpojumos, tāpēc atzinās, ka 21 procenta nodokli šomēnes neiekasēs. Vieni uzskata, ka ar 21 procentu jāapliek arī uzkrājumi remontdarbiem un pārvaldītāja alga, citi bilda, ka tas ir nelikumīgi. Līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem var rasties šaubas, vai no viņiem netiek iekasēts pārāk daudz vai pārāk maz. Kas būs par maz, to piedzīs, bet kā varēs atgūt, ja būs samaksājuši par daudz? RNP uzsver, ka uzkrājumi plānotajiem remonta darbiem nav apliekami ar PVN, tādējādi izmaksas veidotajiem uzkrājumiem nākamo periodu plānotajiem remonta darbiem paliek nemainītā apmērā un tām netiks piemērota PVN likme.
Dažiem neskaidrības ir arī par reģistrēšanos PVN maksātāju sarakstā. Neatkarīgā rakstīja, ka nodokļu maksātāja pienākums ir reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniedzis 50 000 eiro. Ja pārvaldnieks apsaimnieko vienu vai divas nelielas mājas, tad gada laikā šādu apgrozījumu nevar sasniegt. Tātad ir jāsagaida, kad apgrozījums sasniedzis prasīto summu, un pēc tam māju pārvaldīšanas pakalpojums tiek iekļauts ar PVN apliekamo darījumu grozā un jāsāk piemērot 21 procentu lielā PVN likme.