ARTA: nelegālais alkohols aizņem 35% tirgus
Pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm, legālais alkoholisko dzērienu (izņemot alu) tirgus Latvijā šogad samazināsies par 10 līdz 15 procentiem. Taču tas nenozīmē, ka alkoholu Latvijā lietotu mazāk. Pieaug nelegālā alkohola tirgus daļa.
Iemesls tam esot nelabvēlīgā valsts nodokļu politika, vāji apkarotais un pieaugošais nelegālā alkohola tirgus un kopējais pirktspējas kritums.
Alkohola aprites dati liecina, ka 2009. gadā legālo alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācijas apjomi kritušies par 29 procentiem. Pēc ARTA skaidrojuma, galvenie iemesli šai tendencei ir alkoholisko dzērienu sadārdzinājums vairākkārtējas akcīzes nodokļu likmju paaugstināšanas dēļ un straujš nelegālā alkohola tirgus pieaugums, kas, pēc ARTA aplēsēm, 2009. gadā veidoja jau 35 procentus no tirgus. 2008. gadā nelegālais alkohola tirgus, pēc ARTA aplēsēm, aizņēma aptuveni 20 procentus no kopējā alkohola tirgus.
Statistikas dati liecina, ka alus realizācijas apjomi, neraugoties uz palielināto akcīzes nodokli, arī smagajā 2009. gadā ir tikai auguši. Pateicoties alkohola sadārdzinājumam akcīzes dēļ, alus pieprasījuma ziņā izkonkurējis stipro alkoholu un iekasētais akcīzes nodoklis par alu ir audzis par 36,54 procentiem salīdzinājumā ar 2008. gadu.
"Šī tendence apstiprina, ka nodokļiem ir jābūt samērīgiem, un tikai tad tie kļūst iekasējami – kā rezultātā ar alu, nevis paliek sadaļā prognozes, kā tas notiek ar pārējo alkohola akcīzi. Ja valdība nerīkosies, šogad paredzam tikai lielāku kritumu legālā alkohola nozarei, kas atspoguļosies ne tikai nodokļu zaudējumos, bet arī sociālajās sekās, ko radīs darbinieku atlaišana nozares uzņēmumos," secina ARTA biedri.
Šogad vietējo alkoholisko dzērienu tirgu ietekmē arī maksājumu kavēšanās un zaudējumi, ko rada tirgotāju bankroti, kā arī arvien augošā konkurence, kas jau iezīmējās 2009. gadā.
Pagājušā gada nogalē ARTA biedri vairākkārt oficiālās vēstulēs atbildīgajām institūcijām aicinājuši izvērtēt zaudējumus, ko Valsts kasei rada neieņemtais akcīzes nodoklis un kurus varēja novirzīt pensiju un pabalstu izmaksām. ARTA rosinājusi "pāriet no vārdiem pie darbiem" un ieviest stingrākus sodus par preču zīmju viltošanas mēģinājumu, palielināt policijas pilnvaras un materiālo stimulēšanu nelegālo darinājumu apkarošanai, kā arī veicināt kontrabandas apkarošanu pierobežā. Taču tas palicis bez rezultātiem.
2008. gadā ARTA biedru kompānijas nodarbināja 1247 darbiniekus, bet 2009. gadā ekonomisko faktoru ietekmē darbinieku skaits samazinājies par 182 cilvēkiem un ARTA uzņēmumos strādāja 1065 cilvēki. 2008. gadā ARTA biedru kompānijas nodokļos valstij nomaksāja 84 miljonu latu, 2009. gadā – 75 miljonu latu.