Operatori: Īsziņu nosūtīšana latviešiem ārvalstīs krīzes situācijā prasīs papildu resursus

© Scanpix

Operatīvu Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotu īsziņu nosūtīšana Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs krīzes situācijā prasīs papildu resursus, bet ir atbalstāma, aģentūrai LETA sacīja Latvijas mobilo sakaru operatoru pārstāvji.

Kā sacīja "Bite" pārstāve Anete Jansone, "Bite" jau iepriekš piekopusi praksi krīzes situācijās apzināt klientus ārzemēs, kā arī kompensēt tās dienas zvanus uz un no notikumu vietas.

"To pamanīja Konsulārais departaments un aicināja mūs uz diskusijām, lai to ieviestu kā praksi nozarē," sacīja Jansone. "Tādēļ mums ir prieks, ka tas ir īstenojies un turpmāk krīzes situācijās būs vieglāk, ātrāk un operatīvāk iespējams iegūt informāciju par tuvajiem ārzemēs."

Viņa arī atzina, ka šāds pienākums rada papildu izmaksas, bet krīzes situācijās var izrādīties neatsverams.

Arī "Tele2" klientu apkalpošanas departamenta direktore Marita Romanovska pauda gandarījumu, ka kopīgais darbs ar ĀM tuvojas veiksmīgam rezultātam un Latvijas iedzīvotāji, ceļojot ārvalstīs, ārkārtas situāciju gadījumā varēs saņemt nepieciešamo informāciju.

"Lai arī likuma izmaiņas vērtējam pozitīvi, vēlamies vērst uzmanību uz to, ka tās ir jāpiemēro atbilstoši paredzētajai vajadzībai," piebilda Romanovska. "Ir būtiski noteikt kritērijus, kādos gadījumos mobilo sakaru operatoriem tiek pieprasīts nosūtīt šādas īsziņas saviem klientiem."

Viņa sacīja, ka ievērojamas investīcijas un izdevumus sistēmas darbības nodrošināšanai operatoriem šīs likuma izmaiņas neradīs, tomēr būs jāparūpējas par attiecīgi apmācītu darbinieku loku.

"Latvijas Mobilā telefona" pārstāve Elīna Lidere pauda, ka šis pienākums operatoriem prasīs papildu resursus, tomēr, cik lieli tie būs, pagaidām nevar prognozēt.

Kā ziņots, Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, paredzot, ka turpmāk mobilo telefonu operatoriem būs pienākums operatīvi nosūtīt ĀM sagatavotās īsziņas Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs par rīcību krīzes situācijā.

Likumprojekts paredz - ja elektronisko sakaru komersants saņem ĀM paziņojumu, ka konkrētajā valstī var tikt apdraudēti Latvijas valstspiederīgie, operatoram pēc iespējas ātrāk jānosūta ministrijas sagatavotā īsziņa par rīcību krīzes situācijā ārvalstīs esošajiem lietotājiem un abonentiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Šādos gadījumos mobilo telefonu operatori drīkstēs apstrādāt iedzīvotāja atrašanās vietas datus bez viņa piekrišanas, paredz likuma grozījumi.

Kā iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputātus informēja ĀM pārstāvji, priekšlikumi iesniegti, ņemot vērā nesenos notikumus pasaulē un teroraktus Eiropā, lai uzlabotu iedzīvotāju informēšanu krīzes situācijās, nosūtot īsziņu, ka attiecīgajā vietā cilvēka dzīvībai draud briesmas. Patlaban informācija, kā rīkoties ārkārtas situācijās ārvalstīs, ir pieejama ministrijas mājaslapā, bet tā ne vienmēr ārvalstīs iedzīvotājiem ir sasniedzama, sacīja atbildīgās ministrijas pārstāvji.

 

Ekonomika

Latvijas tautsaimniecībai aizvadītais gads bija saspringts. Budžeta ieņēmumi pildījās zem plānotā, kas radīja kopumā nervozu atmosfēru, jo Latvijas budžeta veidošanas tradīcijā ir to veidot pēc nedaudz samazinātām prognozēm. Lai vēlāk varētu teikt, ka budžets pildās ar uzviju, un to kādam varētu papildus iedalīt.

Svarīgākais