Satiksmes ministrs Uldis Augulis, uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē "Attīstība sākas ar ceļu", uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.
"Ceļš ir izaugsmes pamats," uzsvēra Augulis. "Ja ir sakārtota infrastruktūra un vide, ir arī attīstība un, protams, labklājība. Ceļu tīkls ir kā asinsrite valsts tautsaimniecībai - jo vairāk par to rūpēsimies, jo lielāka būs atdeve. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, katrs cilvēks šeit - pilsētās un laukos - ir zelta vērtē. Ministrs uzsvēra, ka jāsekmē tās ērtības un iespējas Latvijā, kas nodrošina uzņēmējdarbībai un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu vidi un viens no šiem elementiem ir labi autoceļi."
Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.
Ministrs norādīja, ka esošais valsts finansējums ilgtoši ir nepietiekams, un visas vēlmes ceļu sakārtošanā nevar uzreiz realizēt. Valsts galveno autoceļu stāvoklis uzlabojas un tas turpinās uzlaboties, īpaši pateicoties ES struktūrfondu finansējumam. Pavisam nedaudz arī pakāpeniski uzlabojas reģionālo ceļu stāvoklis, kamēr vietējie ceļi kopumā ir sliktā vai pat ļoti sliktā situācijā, tie tehniski un morāli ir novecojuši.
Satiksmes ministrs uzsvēra, ka: "pašlaik atlikto remontdarbu deficīts valsts autoceļu tīklā ir sasniedzis 4,5 miljardus euro. Tomēr, ja domā ilgtermiņā un vēloties attīstīt reģionus, tad par finansējumu ir jācīnās. Jo aprēķini liecina, ka pašlaik slikto valsts autoceļu stāvokļa dēļ sabiedrības zaudējumi braucot pa asfaltētiem ceļiem ir 800 miljoni euro gadā."
Runājot par paredzēto finansējumu vietējo ceļu remontiem, ministrs norādīja, ka ir dažas pozitīvas tendences, jo salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā ir tam atvēlētais finansējums dubultojies un tas sastāda 7 miljonus, taču tas nav pietiekams, tas būtu jāpalielina vairākas reizes.
Kā uzsvēra Augulis, tad: "ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus euro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu euro. Tātad tikai 36% no tās naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai." Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.
Ņemot vērā kvalitatīva ceļu tīkla nozīmi tautsaimniecības attīstībā, ministrs aicināja kopīgi strādāt pie esošā ceļu sakārtošanas modeļa izvērtēšanas un analīzes, kā arī stabila, prognozējama un ilgtspējīga ceļu finansējuma modeļa izstrādes. Tāpēc ir izveidota ekspertu grupu, no ministriju, ceļu būvētāju, uzturētāju un sabiedrības pārstāvjiem, lai sniegtu precīzus un sociālekonomiskus argumentus un tās pirmā tikšanās notiks 13.aprīlī.