"KVV Liepājas metalurga" darbinieki lūdz nepieļaut uzņēmuma slēgšanu [papildināts]

Šodien piketā pie Ministru kabineta piedalās aptuveni 50 AS "KVV Liepājas metalurgs" darbinieki, kuru galvenā prasība valdībai ir sniegt atbalstu un nepieļaut uzņēmuma slēgšanu.

Uzņēmuma darbinieki no Liepājas tika atvesti divos autobusos, novēroja LETA. Piketu uzraugošie policijas darbinieki sacīja, ka tas nav saskaņots.

Piketa dalībnieki turēja rokās plakātus ar saukļiem - "Metalurgam valdības atbalstu", "Ļaujiet strādāt ar pilnu jaudu", "Gribam darbu Liepājā, nevis Īrijā", "Stop vienaldzībai", "Metalurgam būt". Bija arī plakāti, kas prasīja valdībai samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenu uzņēmumam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija iznākusi aprunāties ar piketētājiem un norādīja, ka ļoti labi saprot strādājošo problēmas, taču patlaban valdībai esot jāsaprot uzņēmuma saimnieku nākotnes plāni par turpmāko attīstību. "Mums jāgūst pārliecība par uzņēmuma īpašnieku vēlmi turpināt darbu," sacīja ministre.

Tāpat Reizniece-Ozola darbiniekiem sacīja, ka uzņēmuma vadības prasības par lētāku elektroenerģiju ir nesamērīgas, jo cena, kādu vēlas rūpnīcas īpašnieki - 45 eiro par megavatstundu -, ir tāda, ka tad valdībai nāktos maksāt par elektroenerģiju pašai. "Šādu atlaidi elektrības cenai mēs nevaram solīt," sacīja ministre.

Ekonomikas ministre arī informēja piketa dalībniekus par to, ka jau pagājušā gada vidū valdība pieņēma lēmumu par atbalstu energoietilpīgajiem ražotājiem un "KVV Liepājas metalurgs" ir viens no tiem. Patlaban šis likums atrodas saskaņošanā Eiropas Komisijā un tuvāko nedēļu laikā varētu tikt saskaņots, sacīja Reizniece-Ozola.

Piketa dalībnieki ministrei sacīja, ka patlaban uzņēmuma saimnieki, strādnieki un valdība kā lielākais kreditors "atrodas vienā laivā okeāna vidū", tāpēc jāatrod kopīgs risinājums tālākai uzņēmuma darbībai, un citas izejas nav.

"KVV Liepājas metalurga" velmētavas operators Aivars Ķesteris aģentūrai LETA pastāstīja, ka patlaban visi darbinieki uzņēmumā nestrādā, daļa ir atvaļinājumā, tostarp arī viņš pats. Tomēr tas neesot bezalgas atvaļinājums, un arī tiem darbiniekiem, kuri patlaban neierodas darbā, tiek maksāta stundas tarifa likme. Ķesteris arī pastāstīja, ka sākotnēji rūpnīcas vadība sacījusi, ka darbs apturēts līdz 5.februārim, taču tagad runā, ka darbību varētu atsākt 15.februārī.

"Tā daļa darbinieku, kas iet uz darbu, patlaban nodarbojas ar iekārtu uzturēšanas, uzkopšanas un citiem saimnieciskajiem darbiem," stāstīja Ķesteris.

Jautāts, kas, viņaprāt, ir galvenais rūpnīcas problēmu cēlonis, Ķesteris sacīja, ka, viņaprāt, ir divi galvenie iemesli - smagā situācija pasaules metalurģijas tirgū, kā arī absolūti neveiksmīga uzņēmuma pārdošana.

"Ir grūti kaut ko ražot, ja to nevar pārdot, un pasaulē situācija ir tāda, ka saražoto produkciju nevaram pārdot," piebilda Ķesteris.

LETA jau ziņoja, ka "KVV Liepājas metalurgs" ceturtdien, 28.janvārī, uz laiku apturējis ražošanu, aģentūrai LETA sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs.

Kā skaidro Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai. "Tuvākā laika prognozes liecina par tirgus pieprasījuma samazināšanos aptuveni par 10%, tādēļ pieņēmām lēmumu izejvielu iegādi īslaicīgi pārtraukt," skaidroja Talanovs.

Šāds solis, pēc uzņēmuma aprēķiniem, ļauj samazināt "KVV Liepājas metalurga" iespējamos zaudējumus februārī par 600 000 eiro.

Uz jautājumu, vai un kad rūpnīca varētu atsākt darbību, Talanovs pagaidām atbildi nesniedza.

Valsts kases pārstāve Eva Dzelme aģentūrai LETA sacīja, ka Valsts kase ir informēta par situāciju "KVV Liepājas metalurgā" un iestāde neredz satraukumam pamatu. "Šī nav pirmā reize, kad savu apsvērumu dēļ uzņēmums tā rīkojas," teica Dzelme.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam AS "KVV Liepājas metalurgs" būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus, aģentūru LETA informēja Talanovs.

Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot "KVV Liepājas metalurga" saistības pret valsti. "KVV Liepājas metalurgs" uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

LETA jau ziņoja, ka, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no AS "KVV Liepājas metalurgs", valsts sākusi piedzīt naudu, realizējot ķīlas.

"KVV Liepājas metalurgs" nav spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu - Krievijas "Alfa bank" garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai "UniCredit". Valsts tikko piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo "KVV Liepājas metalurgs" esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Tomēr Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.