Rīgas lidostai atļauj paplašināties
Starptautiskās lidostas Rīga tālāko paplašināšanu valdība ir uzticējusi aviosabiedrībai airBaltic.
Valdība izskatīja un atbalstīja ziņojumu par lidostas tālāko attīstību, kur lielāka loma atvēlēta nacionālajai aviokompānijai airBaltic. Lēmums ir loģisks tāpēc, ka pašas lidostas pasūtīto, apmaksāto un nerealizēto projektu skaits nav mazāks par uzcelto piebūvju skaitu. Lidostas paplašinājumu projekti ir tapuši arhitektu birojā Arhis, bet pēdējos 4–5 gados birojs nodarbojās tikai ar nemitīgu jau gatavo projektu pārtaisīšanu: it kā lidosta pasūtīja aizvien grandiozāku būvju projektus, it kā vietējie arhitekti neesot sapratuši aviosabiedrību prasības utt. Lidosta bija izsludinājusi konkursu arī uz pagaidu termināļa būvi, tomēr izbrāķēja visas vadošās Latvijas būvfirmas, kuras bija pieteikušās šajā konkursā. 2009. gada sākumā tika solīts, ka beidzot tomēr pie lidostas paplašināšanas ķeršoties starptautiska konkursa gaitā atrastais Turcijas izcelsmes lidostu operators TAV Havalimanlari Holding AS (TAV) komplektā ar vietējo Skonto Būvi, bet arī šis plāns ir izjucis.
Jaunbūvei nolūkota vieta
Lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaits joprojām turpina pieaugt un pērn pārsniedza 4 miljonu robežlīniju. Aizvien pieaug tranzītpasažietru skaits, kas izvirza savas prasības vai nu pasažieru ātrai pārvietošanai no vienas lidmašīnas nākamajā, vai arī izklaidēšanai lidostā, ja tālākais lidojums jāgaida vairākas stundas. Līdz ar to lidostai nācās paplašināšanos vismaz nemitīgi solīt, kas galu galā izraisīja neticību šādiem solījumiem. Iniciatīvu pārņēma airBaltic ar nenogurdināmo Bertoldu Fliku priekšgalā.
airBaltic termināļa vieta ir nolūkota labajā pusē pašreizējai lidostas ēkai, raugoties no galvenā pievedceļa, kas saista lidostu un pilsētu. Pašlaik šajā vietā atrodas veco lidaparātu muzejs, kas gan vairāk izskatās pēc noliktavas, jo nav aprīkots publiskai apskatei. Lidostas preses pārstāvis Mārtiņš Langrāts pastāstīja, ka lidosta piedāvājusi variantus lidaparātu novietošanai citur, bet vienošanās ar lidaparātu īpašnieku nav panākta.
Projekti mainās, turki paliek
airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags atzina, ka vēl ir pāragri nosaukt datumu, kad termināļa vietā sāksies celtniecības darbi. Tagad airBaltic darba kārtībā ir konkursu izsludināšana par tiesībām projektēt un būvēt termināli. Projekta vadlīnijas jau ir uzdevusi pasaulē plaši pazīstama inženieru firma Arup, par kuras esamību un daudziem veikumiem visā pasaulē dod pārliecību internetā esošā informācija. Terminālis jāuzbūvē tā, lai gada izmaksas uz katru apkalpoto pasažieri nepārsniegtu 10 eiro. Salīdzinājumam jānorāda, ka zemo cenu aviokompānijas Ryanair bāzes lidostā Hānā šīs izmaksas mazliet pārsniedz 5 eiro, bet toties Minhenē – 60 eiro. Uz abām šīm lidostām iet tiešie reisi no Rīgas. Tur pabijušie Latvijas iedzīvotāji varētu iedomāties, kāda stila būve ir iecerēta Rīgā.
airBaltic stādīja priekšā valdībai vīziju par būvi 58 000 kvadrātmetru platībā, kur tikšot apkalpoti līdz 15 miljoniem pasažieru gadā. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms plānots virs 92 miljoniem eiro. Šie apjomi jāsasniedz desmit gadu laikā, kas jāsaprot tā, ka terminālis tiks būvēts pa daļām. airBaltic solīja, ka pats atradīs visai būvei nepieciešamo naudu, neprasot no valsts ne (līdz)finansējumu, ne garantijas. Naudu aizdošot bankas, ar kurām jau notiek sarunas par iespējamu iesaistīšanos projekta finansēšanā. airBaltic vēlētos pārņemt sadarbību ar jau minēto TAV. Pirmo reizi šī vēlme tika publiski pausta jau 2009. gada aprīlī, kad kopīgā preses konferencē uzstājās B. Fliks un TAV prezidents Mustafa Sani Seners bez lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Krišjāņa Petera līdzdalības. "airBaltic varētu pārņemt lidostas Rīga paplašināšanas projektu, ja ekonomiski vai politiski šķēršļi aptur pašas lidostas uzsākto plānu izpildi," pēc šā pasākuma rakstīja Neatkarīgā pagājušā gada 30. aprīlī. Visticamāk, ka lidostas paplašināšanas plāni mainījās atbilstoši Latvijas valdību nomaiņai, kuras rezultātā satiksmes ministra amatu zaudēja Ainārs Šlesers.
Rēķinās ar realitāti
Pēdējā plānu korekcija un aizvirzīšana līdz valdības lēmumam ilga nepilnu gadu. Jaunie plāni no iepriekšējiem atšķiras ar aptuveni divreiz mazāku kapitālieguldījumu apjomu un atteikšanos no tagadējās lidostas ēku pārbūves tādā veidā, kas praktiski būtu bijusi šo ēku nojaukšana. Tagad tiek domāts jau esošās lidostas ēkas pārveidot tā, lai lidosta spētu apkalpot 5,5 miljonus pasažieru gadā, bet līdzās taps jaunās ēkas. Šādi plāni šķiet tuvāki ekonomiskajai realitātei Latvijā un pasaulē. Šonedēļ apstiprinātais lidostas paplašināšanas plāns uz iekļaušanu valdības darba kārtībā gaidīja vairākus mēnešus un tika izskatīts valdības sēdes slēgtajā daļā. Tas liedza spriest, vai lidostas un airBaltic attīstība patiešām ir saskaņota starp tiem politiskajiem un ekonomiskajiem grupējumiem, kuriem ir interese par lidostu.