Latvijas uzņēmējiem un valsts iestādēm jau tagad intensīvi jāmācās saņemt Eiropas Savienības naudu pēc 2020. gada, kad pašreizējā palīdzības fondu tukšošanas sistēma tikšot pilnībā atcelta.
2020. gads šobrīd tiek Latvijai solīts kā Pastardiena – burtiski tiesas diena, kurā pasludinātā sprieduma izpilde gan tikšot atlikta uz diviem gadiem, kamēr tiks iztērēts pēdējais eiro, kas Latvijai apsolīts ES 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tiesa noskaidros patiesību, ko īsti Latvijai devusi ES naudas tērēšana tagadējā veidā divdesmit gadu laikā. Kā zināms, Latvija iekļāvās 2004. gadā ES toreizējā plānošanas perioda otrajā pusē, kad apgūt ļoti daudz ES naudas vairs nevarēja paspēt. Tomēr ES naudas tērēšana Latvijā sākās jau iepriekš, jo ES izveidoja speciālas pirmsiestāšanās programmas ar mērķi trenēt ES kandidātvalstu ierēdņus un uzņēmējus ES naudas pieprasījumu un projektu izpildes atskaišu rakstīšanā.
Jau ir zināms uz 2020. gadu noliktās patiesības noskaidrošanas gala spriedums, ka Latvijai naudu turpmāk nedos. Patiesības meklēšana attiecas tikai uz šo spriedumu motivējošo daļu. Latvija naudu nedabūs abos divos no vispār iespējamiem gadījumiem. Ja ES fondu nauda ir palīdzējusi Latvijai sasniegt pietiekamu ekonomiskās attīstības līmeni, tad lai valsts turpmāk saimnieko patstāvīgi, bet, ja palīdzības nauda nav neko attīstībai būtisku devusi divdesmit gados, ko bieži vien nosauc par laiku, kādā iekļaujas viena paaudžu nomaiņa, tad bezjēdzīgā naudas tērēšana ir jāpārtrauc.
Latvijas ierēdņi un uzņēmēji iepriekš teiktajam vairāk netic nekā tic. Pirmkārt, Briseles birokrātu armija, ko ES pavadītajos gados daudzi Latvijas iedzīvotāji ir paši savām acīm redzējuši, pēc savas gribas nepārtrauks naudas pārdalīšanu, t.i., nepašlikvidēsies. Otrkārt, aiz birokrātiem stāv Vācijas un vēl dažu ES attīstītāko valstu lielrūpnieki ar prasību nodrošināt noietu viņu produkcijai vispār un nelikvīdiem jo īpaši. Rezultātā Briseles birokrāti sacer un Eiroparlaments apstiprina prasības, kuru izpildei tādām mazattīstītām valstīm kā Latvija jāpērk attīstīto valstu iekārtas un citas preces, kuru apmaksai aiziet pārāk liela daļa no ES iegrāmatotās palīdzības naudas. Latvijai tiek uzspiesti krāmi, kas nevis stiprina, bet grauj ekonomiku. Visvērienīgākā afēra šajā ziņā ir elektrības sadārdzināšana ar tā saukto obligātā iepirkuma komponenti, kas ilustrē vispārējo situāciju ar ES naudas tērēšanu Latvijā.
Lai cik bēdīga būtu ekonomiskā situācija Latvijā, tās dēļ nekādas izmaiņas ES iestāžu darbībā nenotiktu. Tomēr situācija tik bēdīga ir visur, lai izmaiņas būtu jāapsola. Briseles birokrāti cenšas pārtvert iniciatīvu, nevis samazinot, bet palielinot savu līdzdalību ES naudas pārdalīšanā. 2020. gadā nacionālās valstis tiks pasludinātas par grēkāžiem ES palīdzības naudas izšķērdēšanā. Turpmāk nauda tikšot sadalīta nevis sākotnēji starp valstīm un tālāk valstīs, bet uzreiz starp projektiem neatkarīgi no tā, no kurienes nāk projekta iesniedzējs un kur viņš šo projektu grib realizēt. Vienīgais, ka «projektam jābūt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgam», kā Neatkarīgajai formulēja attīstības finanšu institūcija Altum, kas pagājušā gada 30. novembrī dabūjusi Eiropas Investīciju bankas (EIB) Latvijas aģenta vietu.
Līdzīgi kā pirms 2004. gada Latvijai, tagad visai ES tiek rīkoti treniņi naudas dabūšanai jaunos veidos. Latvijā šiem treniņiem ir ierīkoti divi laukumi, kuros darboties paralēli 2014.–2020. gada naudas tērēšanai caur ES fondiem. Viens laukums būs dzelzceļa trases Rail Baltica būvlaukums, otrs – jau minētais Altum, uz kuru jādodas pēc naudas, ko sagādājis skaitās Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Par viņa vārdā nosaukto Junkera plānu pirms gada runāja daudz vairāk nekā tagad, taču plāns nav pazudis. Latvija nelaiž garām iespēju atzīmēt, ar kādu centību pērn izmantojusi ES prezidējošās valsts pilnvaras šā plāna izpildes noteikumu rakstīšanā.
Šobrīd Latvija ir pieteikusi EIB četrus projektus, kā arī gādājusi, lai Altum būtu EIB pārstāvja pilnvaras pieņemt un virzīt uz EIB daudzus citus projektus, ja vien tādi rastos. Konkrētākais no Latvijas pieteikumiem ir jaunbūve Via Baltica paralēlam ceļam pie Ķekavas. Formēšanas stadijā ir vēl trīs citi pieteikumi, ar kuriem nevar iepazīstināt tik īsā veidā kā ar Ķekavas apvedceļu. Vēl grūtāk pateikt, kas varētu saņemt Altum kārtotu EIB finansējumu ar minimālo summu virs 25 miljoniem eiro, no kuriem EIB sola aizdot līdz pusei no summas un kur desmitajai daļai jābūt paša pieteicēja, nevis banku finansējumam. Sniegsim šādu pieteikumu piemērus, tiklīdz tas būs iespējams.