Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) šodien kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu, kas tika sākts saistībā ar 2008.gada aprīlī atklāto, tolaik par vissarežģītāko nosaukto noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas jeb naudas "atmazgāšanas" shēmu, kurā legalizēti 13,6 miljoni latu noziedzīgi iegūtu līdzekļu.
FPP Izmeklēšanas daļas vadītāja Ļubova Švecova žurnālistus informēja, ka izmeklēšanas gaitā policijai izdevies konstatēt, ka grupējuma shēmā apgrozīto noziedzīgi iegūto līdzekļu apjoms no 2006.gada līdz darbības pārtraukšanai ir 22,36 miljoni latu, nevis 13,6 miljoni, kā tika lēsts iepriekš.
Kriminālvajāšanu tiek lūgts sākt pret 32 personām, no kurām deviņas personas ir uzskatāmas par shēmas organizētājiem - tās organizējušas fiktīvi strādājošo uzņēmumu darbību un kontrolējušas buferuzņēmumu darbību, kā arī naudas plūsmu, tās kustību, uzņēmumu pārreģistrēšanu, kā arī dokumentu noformēšanu.
Kopumā 23 personas ir reāli strādājošu uzņēmumu amatpersonas, kas, pēc Švecovas teiktā, meklējušas kontaktus ar shēmas organizētājiem. Starp personām, pret kurām tiek lūgts sākt kriminālvajāšanu, ir arī viens Krievijas pilsonis.
Iepriekš drošības līdzeklis - apcietinājums - bijis piemērots deviņām personām, bet patlaban vairs neviena no šīm personām apcietinājumā neatrodas. Švecova sacīja, ka vienam no organizatoriem bijis legāls bizness, kur viņš ieguldījis noziedzīgi iegūto naudu. Uzņēmums nodarbojies celtniecības jomā.
Viņa neatklāja konkrētus uzvārdus un to, kāda līmeņa amatpersonas tās bijušas, taču uzsvēra, ka lūgs saukt pie atbildības tās personas, kas komunicējušas ar "naudas atmazgāšanas" organizatoriem.
Valsts budžetam nodarītā kaitējuma apmērs tiek lēsts 3,84 miljonu latu apmērā, un to nodarījuši reāli strādājoši uzņēmumi. 100% pierādīts, ka minētā summa, izvairoties no nodokļu nomaksas, nav samaksāta.
Kā informēja Švecova, AS "Rīgas Kuģu būvētava" nodarītais kaitējums budžetam ir 165 246 lati, AS "Tosmares kuģu būvētava" - 86 759 lati, SIA "SKSS Būve" - 101 175 lati, SIA "Pucmeistars", kas saistīta arī ar citām FPP izmeklētajām shēmām, - 54 541 lats, SIA "Nika J" - 10 020 lati, SIA "Uzņēmējs" - 669 126 lati.
SIA "Volts-1" nodarītais kaitējums lēšams 55 550 latu apjomā, SIA "Eiropas apavi" - 139 239 lati, SIA "Madikena" - 89 944 lati, SIA "A.C.B" - 6756 lati, SIA "Eiro Print" - 13 524 lati, SIA "Konventus" - 72 509 lati, SIA "Latus Sardze" - 115 787 lati, SIA "Ventceltnieks VK" - 140 861 lats, IK "logers" - 325 962 lati, SIA "RUP" - 26 932 lati.
SIA "IDD Lat" budžetam nodarītais kaitējums bijis 284 342 lati, SIA "TM Grand" - 512 985 lati, SIA "Ventizol" - 22 383 lati, SIA "Ostcelt" - 196 299 lati, SIA "DCM Montāža" - 27 405 lati, SIA "Būvju projekti B&TT" nodarītais kaitējums bijis 546 675 lati, bet SIA "Venta 1" - 5189 lati.
Minētās summas veido nesamaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.
Minētajiem uzņēmumiem aprēķināti nodokļu parādi, un 45% no 23 uzņēmumiem jau pauduši gatavību parādu budžetam samaksāt. Pēc Švecovas teiktā, atsevišķi uzņēmumi bijuši saistīti ar Dienvidu tilta būvniecību. Viņa ne apstiprināja, ne noliedza AS "Latvijas Tilti" saistību ar minēto shēmu.
Skaidrojot iemeslus, kāpēc reāli strādājoši uzņēmumi iesaistījušies shēmā, Švecova minēja sekojošu piemēru: uzņēmums veica darījumus ar Ventspils ostu un naftas uzglabāšanu un pārstrādi saistītiem uzņēmumiem, saņemot ienākumus. Lai pilnā apmērā tos nemaksātu budžetā, bet iegūtu savā rīcībā neuzskaitīto naudu, uzņēmums iesaistījās naudas atmazgāšanas shēmā, samazināja ar nodokli apliekamo objektu un legalizēja naudas līdzekļus.
Līdzīgi arī darbojušies vairāki uzņēmumi, kas veikuši, piemēram, arī Dienvidu tilta būvniecību. Saņemtos līdzekļus vai palielinot izdevumus, veicot darbus, viņi arī pieņēmuši lēmumu izlaist caur shēmu un samazināt ar nodokli apliekamo objektu.
FPP izmeklēšanas laikā noskaidrojusi, ka paši uzņēmēji meklējuši iespēju iesaistīties shēmā. Informācijas apmaiņas mehānisms un konspirācija bijusi augstā līmenī, turklāt naudas plūsma nodrošināta caur Lietuvu un Poliju, skaidroja Švecova.
Ar starpnieku palīdzību un aploksnēs nodota nauda. Pienākumi organizatoru vidū noteikti strikti, konkrēts cilvēks atbildējis par komunikāciju ar grāmatvežiem, cits - par naudas plūsmu, bet cits - vervējis lietuviešus dalībai šajā shēmā fiktīvu uzņēmumu dibināšanai, jo Lietuvā bijis iespējams atrast cilvēku "ar solīdāku ārējo izskatu par mazāku naudu", sacīja Švecova.
Izmeklēšanā vissarežģītākais bijis pierādīt reāli strādājošo uzņēmumu saistību ar naudas "atmazgāšanas" organizatoru. FPP savā darbībā turpmāk plāno likt akcentu tieši uz šī apstākļa pierādīšanu.
Lietas materiāli apkopoti 75 sējumos. Švecova pauda uzskatu, ka pierādījumi ir savākti, vaina ir pierādīta un tagad tiks lūgts, lai rīkojas prokurori.
Kā sods par minētajiem noziegumiem var tikt piemērota reāla brīvības atņemšana pat līdz 15 gadiem. Švecova arī pauda cerību, ka tiks piemēroti reāli sodi.
Šis ir sestais grupējums, kura darbība pārtraukta 2008.gadā un kas nodots kriminālvajāšanas sākšanai. Šis bijis lielākais no grupējumiem. Darbs izdarīts kvalitatīvi, lai sāktu kriminālvajāšanu pret 32 aizdomās turamajām personām.
Iepriekš tika minēts, ka shēmā iesaistīti 160 uzņēmumi, no tiem 60 - reāli strādājoši uzņēmumi -, tādējādi šobrīd pārējiem 37 VID sācis administratīvo lietvedību un piemērojis sankcijas, skaidroja Švecova.
Šis process ir īpašs tieši ar to, ka lūgts sākt kriminālvajāšanu pret personām, kas izmantojušas shēmas pakalpojumus, uzsvēra FPP pārstāve.
Kā ziņots, nauda caur "buferuzņēmumiem" pārskaitīta reāli strādājošām kompānijām Taizemē, Honkongā un Ķīnā, kas savukārt norēķinus veikušas ar Polijas uzņēmumiem, no kuriem naudu saņēmuši organizētāji Latvijā.
VID iepriekš apgalvoja, ka šo shēmu organizējuši izglītoti cilvēki un tā uzskatāma par ļoti sarežģītu. Personas, kas tajā iesaistītas, ir izvairījušās publiski atklāt savu personību, tāpēc nav uzskatāmas par ļoti labi pazīstamām. Grupējums par naudas "atmazgāšanu" ieturējis 9% no summas.
Par iespējamo saistību ar šo noziegumu VID tolaik plānoja pārbaudīt arī Polijas uzņēmumus.
VID norādīja, ka izdevies apturēt ne tikai to uzņēmumu darbību, kas jau ir iesaistīti naudas atmazgāšanas shēmā, bet arī izsekot līdzi turpat desmit jaunu "bufera" uzņēmumu reģistrācijai, tādējādi novēršot turpmāku ievērojamu zaudējumu rašanos.
Jaunie uzņēmumi parasti piereģistrēti uz tādu personu vārda, kuri nerada aizdomas par saistību ar fiktīvu uzņēmējdarbību. Tālāk šīs personas reģistrējas ar PVN apliekamo personu reģistrā, valsts un pašvaldību iestādēs izņem nepieciešamās atļaujas un izziņas, tad uzņēmumu pārreģistrē uz personas bez noteiktas dzīvesvietas vārda.
Konkrētajā gadījumā uzņēmumi pārreģistrēti uz maznodrošinātu Lietuvas pilsoņu vārdiem, lai tādējādi apgrūtinātu iespējamo izmeklēšanu.
Shēma veidota tā, ka vispirms reāli darbojošies uzņēmumi noslēguši fiktīvus darījumus ar noziedzīgā grupējuma tiešā kontrolē esošiem "bufera" uzņēmumiem.
Tālāk par šiem fiktīvajiem darījumiem samaksātajiem naudas līdzekļiem tiek vairākkārt mainīta piederība, līdz tie nonāk fiktīvo uzņēmumu kontos ārvalstīs, pamatā Lietuvas kredītiestādēs.
Tad, kā liecināja sākotnējās analīzes rezultāti, tiek noslēgti vairākpusēji līgumi ar Polijas, Ķīnas, Honkongas, Taizemes un citu valstu uzņēmumiem, kas arī ir pēdējais posms naudas atmazgāšanas ķēdē, un pārskaitītie līdzekļi skaidrā naudā atgriežas Latvijā un tiek atdoti to uzņēmumu pārstāvjiem, kas ir izmantojuši attiecīgos pakalpojumus.
Šādi "atmazgātie" līdzekļi tiek izmantoti "aplokšņu algu" izmaksām un citu nelegālu izmaksu segšanai.
Grupējums Latvijā darbojies jau iepriekš. Process uzsākts par minētā grupējuma darbību no 2006.gada ieskaitot, jo tieši 2006.gadā uzņēmums sācis darboties tik augstā līmenī. VID bija paredzējis pētīt tā darbību, jo grupējums bieži mainījis "buferuzņēmumus". VID pieļāva iespēju, ka reāli varētu būt legalizētas lielākas summas.
Naudas plūsma caur "buferuzņēmumiem" pārskaitīta reāli strādājošām kompānijām Taizemē, Honkongā un Ķīnā, kas savukārt norēķinus veikušas ar Polijas uzņēmumiem, no kurām naudu saņēmuši organizētāji Latvijā.
VID tolaik apgalvoja, ka šo shēmu organizējuši izglītoti cilvēki un tā uzskatāma par ļoti sarežģītu. Personas, kas tajā iesaistītas, ir izvairījušās publiski atklāt savu personību, tāpēc nav uzskatāmas par ļoti labi pazīstamām. Grupējums par naudas "atmazgāšanu" ieturējis 9% no summas.
Par iespējamo saistību ar šo noziegumu VID tolaik plānoja pārbaudīt arī Polijas uzņēmumus.
VID norādīja, ka izdevies apturēt ne tikai to uzņēmumu darbību, kas jau ir iesaistīti naudas atmazgāšanas shēmā, bet arī izsekot līdzi turpat desmit jaunu "bufera" uzņēmumu reģistrācijai, tādējādi novēršot turpmāku ievērojamu zaudējumu rašanos.
Jaunie uzņēmumi parasti piereģistrēti uz tādu personu vārdiem, kuri nerada aizdomas par saistību ar fiktīvu uzņēmējdarbību. Tālāk šīs personas reģistrējas ar PVN apliekamo personu reģistrā, valsts un pašvaldību iestādēs izņem nepieciešamās atļaujas un izziņas, tad uzņēmumu pārreģistrē uz personas bez noteiktas dzīvesvietas vārda.
Konkrētajā gadījumā uzņēmumi pārreģistrēti uz maznodrošinātu Lietuvas pilsoņu vārdiem, lai tādējādi apgrūtinātu iespējamo izmeklēšanu.
Shēma veidota tā, ka vispirms reāli darbojošies uzņēmumi noslēguši fiktīvus darījumus ar noziedzīgā grupējuma tiešā kontrolē esošiem "bufera" uzņēmumiem.
Tālāk par šiem fiktīvajiem darījumiem samaksātajiem naudas līdzekļiem tiek vairākkārt mainīta piederība, līdz tie nonāk fiktīvo uzņēmumu kontos ārvalstīs, pamatā Lietuvas kredītiestādēs.
Tad, kā liecināja sākotnējās analīzes rezultāti, tiek noslēgti vairākpusēji līgumi ar Polijas, Ķīnas, Honkongas, Taizemes un citu valstu uzņēmumiem, kas arī ir pēdējais posms naudas atmazgāšanas ķēdē, un pārskaitītie līdzekļi skaidrā naudā atgriežas Latvijā un tiek atdoti to uzņēmumu pārstāvjiem, kas ir izmantojuši attiecīgos pakalpojumus.
Šādi "atmazgātie" līdzekļi tiek izmantoti "aplokšņu algu" izmaksām un citu nelegālu izmaksu segšanai.
Grupējums Latvijā darbojies jau iepriekš. Process uzsākts par minētā grupējuma darbību no 2006.gada ieskaitot, jo tieši 2006.gadā uzņēmums sācis darboties tik augstā līmenī. VID bija paredzējis pētīt tā darbību, jo grupējums bieži mainījis "buferuzņēmumus". VID pieļāva iespēju, ka reāli varētu būt legalizētas lielākas summas.