Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) neizslēdz iespēju izvērtēt arī nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" vadītāja Martina Gausa atbilstību amatam.
Taujāts, vai Gausam jāpaliek savā amatā, Kozlovskis sacīja, ka vispirms jāatrisina jautājums par turpmāko rīcību ar "airBaltic" investīciju plānu. Tomēr būtu arī jāizvērtē, vai viss darīts atbilstoši uzņēmuma labākajām interesēm, balstoties uz Komerclikuma principiem, sacīja satiksmes ministra pienākumu izpildītājs.
Kā ziņots, Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.
Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu. Aizdevums "airBaltic" 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja Finanšu ministrijai (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Valsts aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.
Zaļo un zemnieku savienība neatbalsta 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", ņemot vērā izvēlēto investoru un sagaida, ka Straujuma nāks ar alternatīvu piedāvājumu. Savukārt VL-TB/LNNK vēl nav pieņēmusi gala lēmumu saistība ar "airBaltic" nepieciešamo 80 miljonu eiro aizdevumu un apvienībai vēl ir jautājumi gan FM, gan valdības vadītājai.
Nākamnedēļ valdība plāno pieņemt gala lēmumu Latvijas aviokompānijas "airBaltic" jautājumā un līdz tam laikam līgums ar investoru netiks slēgts, šodien pēc "Vienotības" frakcijas sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Kā ziņots, pirms nedēļas Ministru prezidente pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju. Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laikus neiepazīstinot valdību ar nepieciešamo rīcību valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums pār aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas iespējas.