Centrālās statistikas pārvaldes paziņojums par šā gada oktobra inflācijas rādītājiem pabeidz statistisko datu padarīšanu vai nu par neizmantojamiem, vai par tikai ļaunprātīgi izmantojamiem. Tātad divos pirmajos CSP relīzes teikumos apgalvots, ka «vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada oktobrī, salīdzinot ar 2014. gada oktobri, samazinājās par 0,2%» un ka tajā pašā laikā «pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,2%». Tad kāds, lūdzu, ir oktobra inflācijas vai deflācijas rādītājs? Vai cenas gājušas uz augšu vai uz leju?
Šeit publicēts CSP paziņojuma oriģinālteksts oriģinālajā noformējumā, no kura jāsaprot, ka «vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada oktobrī, salīdzinot ar 2014. gada oktobri», nebūt nav tieši tajā pašā laikā pagājušo «pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis». Vai tiešām cilvēki Latvijā nespēj uztver šajos vārdos skaidri un gaiši norādīto atšķirību? Labi, statistiķi ir ar mieru izpalīdzēt vēlreiz un sniegt rādītāju definīcijas. Pirmais rādītājs ir «gada inflācijas mērs», un otrs rādītājs ir «gada vidējais inflācijas mērs». Ar to nu gan jāpietiek, lai jebkurš interesents spētu uzšķirt vajadzīgās lappuses statistikas mācību grāmatās un ielāgot uz visu atlikušo dzīvi, ko nozīmē viens vai otrs rādītājs. Pie reizes lai viņš arī labi iztīra ausis, lai spētu jebkurā radio vai TV diktora tekstā saklausīt, vai nosaukts tiek «gada inflācijas mērs» vai «gada vidējais inflācijas mērs»; lai viņš uzliek brilles vai izmanto vēl citus palīgrīkus, lai pamanītu milzīgo, ar rakstītu vārdu «vidējais» izteikto atšķirību starp šiem rādītājiem. Vēl jo svarīgāk, lai viņš spētu, kaut nakts vidū pamodināts, aptvert, ka vārds «vidējais» šeit nenozīmē tās vidējās preču un pakalpojumu cenas, kuras izsaka «gada inflācijas mērs». Jā, arī «gada inflācijas mērs» uzrāda vidējo cenu izmaiņas, bet «vidējais inflācijas mērs» ir pavisam kas cits nekā vidējās cenas. Jautājums tikai, ko ziņu lasītāji, klausītāji un skatītāji iesāks tajos gadījumos, kad šo fundamentālo atšķirību starp vidējām cenām un vidējo inflācijas mēru palaidīs garām ziņu sniedzēji – žurnālisti un – Dievs, sargi! – kāda valsts amatpersona? Ja nu Valsts prezidents, finanšu ministrs, ekonomika ministre vai pat premjerministre nemaz nespēj izpildīt lūgumu komentēt atšķirību starp oktobra vidējām cenām un vidējo inflācijas mēru? Ja nu augstās amatpersonas nevis atbild, bet sāk pārsteigumā vaibstīties un pārjautāt, ko īsti tām jautā?
Vidēji statistiskais CSP darbinieks pilnībā atbilst vidējam Latvijas ministram. Tā tas ir gājis gadu desmitiem, ka par katru CSP datu bāzē esošo tabulu vai preses paziņojumu spēj atbildēt tikai viens vai divi CSP darbinieki. Ja CSP dotie skaitļi ir izraisījuši jautājumus, bet par konkrēto skaitļu rindu atbildīgais darbinieks noklīdis, tad viņa kolēģi uz šiem jautājumiem atbildēt nespēj (neuzņemas). Vidējam statistiskajam CSP darbiniekam pie kaimiņu galda un datora tapušie CSP dati ir tikpat nesaprotami vārdu un skaitļu savārstījumi kā vidējam Latvijas iedzīvotājam.
Jautājums, kāpēc CSP produkcija bija, ir un būs neatņemama masu saziņas līdzekļu satura sastāvdaļa? Tāpēc, ka pietiekami daudziem mūsdienu sabiedrības locekļiem ir svarīgi zināt tieši statistiķu nosauktos skaitļus pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tie ir patiesi vai aplami, ticami vai acīmredzami izfantazēti, saprotami vai nesaprotami. Piemēram, iekšzemes kopprodukta rādītājs ir svarīgs pilnīgi neatkarīgi no paša kopprodukta, jo ar šo rādītāju, nevis ar reālo ekonomiku, tiek pamatoti valstu un dažkārt arī uzņēmumu aizņēmumu apjomi. Šeit no sākta gala iztirzātie inflācijas rādītāji ir svarīgi algu un pensiju pielikumu aprēķināšanai (indeksēšanai). Vai, piemēram, Latvijas labklājības ministrs spētu uzreiz saprast, vai tagad viņam gatavoties pensiju celšanai atbilstoši tam, ka vidējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis, vai varbūt bez tā varēs iztikt, ja vidējās patēriņa cenas samazinājušās? Ministra vietā būtu jāatbild vienam diviem ministrijas speciālistiem, bet kurš kontrolēs, ko viņi īstenībā darījuši un kāpēc tā sadarījuši. Varbūt viņi ļaunprātīgi novērsuši indeksāciju, lai ietaupītu valsts naudu, vai tikpat ļaunprātīgi panākuši pensiju pielikumu saviem ģimenes locekļiem, ja apzināti ņēmuši neīsto inflācijas rādītāju; vai varbūt viņi nejauši šos radītājus sajaukuši, varbūt pārskatījušies...