Veicot revīziju Valsts ieņēmumu dienestā (VID), Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka ir saskatāma nenopietna pieeja nozares politikas plānošanai un šī pieeja nemotivē VID sasniegt noteiktos mērķus, aģentūru LETA informēja VK pārstāve Zane Švāģere.
Pozitīvi esot vērtējama iestādes apzināšanās, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, un šajā gadījumā ir nepieciešams Finanšu ministrijas kā VID pārraugošās iestādes atbalsts.
Tāpēc VK ieskatā nav pieņemama situācija, ka Finanšu ministrijas stratēģijā 2012.-2014.gadam noteiktie mērķi nodokļu jomā nebija tieši sasaistāmi ar VID darbību. Savukārt lielākajai daļai no 2014.-2016.gada stratēģijā noteiktajiem darbības virzieniem, kuru īstenošanā ir iesaistīts VID, ir noteikti ar plānotajiem rezultātiem nesaistīti VID darbības rādītāji.
Pārbaudes laikā ir atklātas nepilnības arī cilvēkresursu pārvaldībā. Lai gan, palielinoties informācijas tehnoloģiju lomai un attiecīgi samazinoties cilvēku roku darbam, būtu jārodas gan ekonomiskajam ieguvumam, gan cilvēkresursu ietaupījumam, tomēr revīzijā tas netika pārliecinoši konstatēts. Piemēram, laikā no 2011.gada VID būtu varējis ietaupīt vismaz 147 000 darba stundu jeb katru gadu novirzīt vidēji 21 darbinieku citu uzdevumu veikšanai. Šādi secinājumi radušies, vērtējot automatizācijas un elektronizācijas ietekmi tikai uz trīs VID procesiem, lai gan iestādē tādu kopumā ir 471.
Lai gan VID stratēģiskā pārvaldība ir būtiski uzlabojusies, revidentu ieskatā, joprojām būtu jāstrādā pie definēto mērķu sasaistes ar plānotajām aktivitātēm un sasniedzamajiem rezultātiem. VID darba efektivitāte būtu jāvērtē, pamatojoties uz rezultātiem, kuru sasniegšanu ir nodrošinājusi tieši VID darbība, ne tikai kopējie ekonomiskie procesi valstī, norāda VK.
Kopumā pēc revīzijas ir sniegti septiņi ieteikumi, kurus ieviešot varētu tikt uzlabota VID stratēģiskā un cilvēkresursu pārvaldība.