Par Finanšu ministrijas pamatnodarbošanos tagad kļuvusi jaunu nodokļu izdomāšana, jo skaidrāks par skaidru, ka ar tagadējiem nodokļiem neizdosies savākt valsts aparāta uzturēšanai 2016. gadā nepieciešamo naudas daudzumu.
Valsts nespēj izpildīt 2015. gada ieņēmumu plānu. Tas liek izdomāt aizvien jaunus nodokļus, lai palielinātu valsts ieņēmumus vismaz 2016. gadā. Šim pašam mērķim kalpo daudzu nodokļu likmju palielināšana no nākamā gada 1. janvāra. Jaunie nodokļi un jaunās likmes dos valstij papildu ieņēmumus vismaz tik ilgi, kamēr nodokļu maksātāji izdomās, ko darīt šajā situācijā – vai nu kā apiet nodokļu maksāšanu, vai patiešām izbeigt savu darbošanos Latvijā. Finanšu ministrija ir apņēmības pilna uz 2017. gadu izdomāt atkal jaunus nodokļus utt.
Par nodokļu ieņēmumu iztrūkumu šā gada astoņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosauc 47,64 miljonus eiro. Šī summu nešķiet liela un izskatās vēl jo pieticīgāka pēc paskaidrojuma, ka VID administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99%. Labāk, bez šaubām, būtu 99,5%, un vēl labāk būtu 99,75%, bet arī viena procenta iztrūkums nerada iespaidu par valsts budžeta sagrūšanu, t.i., par draudiem, ka valsts nespēs izmaksāt algas un pensijas, kā arī apmaksāt vēl daudzus citus rēķinus par valsts iestāžu saņemtajām precēm un pakalpojumiem.
Uztraucošāks par iztrūkuma tagadējo kopapjomu ir tā pieauguma grafiks. Pirmo pusgadu VID pabeidza ar –5 miljoniem eiro jeb tik tuvu 100%, cik tuvu 100% bija par komunistiem nodoto balsu skaits vēlēšanās padomju režīma laikā. Neliela atšķirība starp plānoto un sasniegto rezultātu varētu vairāk liecināt par plāna izpildes rādītāju ticamību nekā apaļi 100%.
Jau jūlijā situācija mainījās pa kārtu. Septīto mēnesi VID pabeidza ar kopā –27,2 miljoniem, astoto mēnesi pabeidza ar –47,64 miljoniem eiro. Divi mēneši noteikti nav tik solīds laika periods, uz kura rādītājiem balstīt prognozes ilgam laikam uz priekšu, tomēr sava veida stabilitāte ar –20 miljoniem eiro mēnesī ir iezīmējusies. Plāna neizpilde 2015. gadā par 100 miljoniem eiro šķiet jau ar roku sasniedzams rezultāts.
Visur un vienmēr jāuzsver, ka VID nav vienīgais Valsts kases pildītājs. Latvija taču pagaidām saņem arī Eiropas Savienības palīdzības fondu naudu, kas izlīdzina un mīkstina valsts nodokļu ieņēmumu plāna neizpildīšanas sekas.
Vēl viens nepatīkams fakts ir nodokļu naudas iztrūkuma pieaugums, salīdzinot ar 2014. gadu. Pagājušo gadu VID pabeidza ar –12 miljoniem eiro, bet šogad iztrūkums draud pat desmitkāršoties. Tas liecina par būtiskām un ilglaicīgām izmaiņām valsts ekonomikā.
Cīņa par valsts ieņēmumu plāna izpildi nav cīņa par bezdeficīta budžetu, bet par budžeta deficīta noturēšanu Latvijas kreditoriem apsolītajās robežās. Valsts 2014. gada budžeta likums paredzēja valsts izdevumu pārsvaru pār ieņēmumiem 143 miljonu eiro apmērā, taču Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze atklāj, ka patiesais deficīts pērn bijis 347 miljoni eiro. Kā redzams, VID ar saviem –12 miljoniem šo skaitli nav būtiski ietekmējis. Aizlienēto naudu ir izšķērdējusi Latvijas valdība tādos darījumos kā ar Parex banku un Liepājas metalurgu. Tie ir labāk zināmie gadījumi, kurus nevarēja noklusēt, bet valsts iestādes taču dara visu iespējamo, lai nevienam neatklātu daudzus citus valsts naudas izsaimniekošanas gadījumus un shēmas.
Šā gada budžeta likumā ierakstītais budžeta deficīts ir jau 217 miljoni eiro, un VID atskaites brīdina, ka faktiskais deficīts atkal būs lielāks. Ja budžeta likumā ierakstītā un faktiskā deficīta attiecība šogad atkārtos pagājušā gada proporciju, tad faktiskā deficīta apmēru varētu noapaļot uz pusmiljardu eiro. Deficīta ziņā līdzīgs ir bijis 2011. gads, bet 2009. gadā un 2010. gadā Latvija pamanījās aizņemties pa pusotram miljardam eiro. Jaunizgudroto nodokļu saraksts valdībai ir nepieciešams galvenokārt tāpēc, lai to uzrādītu kreditoriem kā nodrošinājumu valsts vecajiem un – galvenais – tiem aizdevumiem, kurus Latvijas valdība vēl tikai cer izlūgties.