Atbalsts ģimenēm – budžeta ietvaros jeb tas, kas paliek pāri

Lai arī atbalsts ģimenēm ar bērniem joprojām izskan kā prioritāte, virknei nākamgad plānoto pasākumu finansējuma visticamāk nebūs. Kamēr budžets vēl nav apstiprināts, politiķi var slēpties ar «sarunām par to», taču pat pēc Demogrāfisko lietu padomes sēdes izskanēja vien taisnošanās par to, kas un kāpēc notiks ar bērnu uzraudzības pakalpojuma īstenošanu – līdzmaksājumu tiem vecākiem, kuru bērni gaida rindā uz pašvaldības bērnudārzu. Neatkarīgajai arī kļuvis zināms, ka valdība nepiešķirs nepieciešamo finansējumu aizbildņiem un adoptētājiem.

Labklājības ministrs Uldis Augulis pēc Demogrāfisko lietu padomes sēdes atzina, ka politiski pašlaik ir jāizšķiras, lai varētu virzīt tālāk rīcības plānu ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2015.–2017. gadam. «Mēs ejam ar lielu cerību, ka tam visam pietiks finansējuma,» sacīja ministrs. Klusējot viņam piekrita vēl citi politiķi, kuri līdz šim tieši demogrāfijas tēmu turēja «uz pulsa». Demogrāfisko lietu padome vienojusies par galvenajiem atbalsta pasākumiem, taču diemžēl rīcības plānā praktiski ne pie viena no tiem nav skaidri uzrakstīts – finansējums ir piešķirts.

Visu esošo budžetu ietvaros

Priekšlikumi ir – paplašināt laulības reģistrācijas iespējas (to tāpat apmaksā paši vecāki), pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saistītus aprēķinus (paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām nepilngadīgām personām, paredzot, ka šis atvieglojums ir vismaz 50 procenti no minimālās mēneša darba algas, vai ieviest diferencētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa īstenošanas politiku – šis plāna punkts jāīsteno valsts budžeta līdzekļu ietvaros), kā arī izvērtēt iespēju paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajiem bērniem (arī valsts budžeta līdzekļu ietvaros). Šīs iespējas jāizvērtē līdz nākamā gada otrajam pusgadam. Tāpat kā šie priekšlikumi, arī daudzi citi ir nevis konkrēti, bet ar domu – izvērtēt, piemēram, plānots izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu daudzbērnu ģimenēm vai arī – izvērtēt iespējas pārskatīt iedzīvotāju ienākumu nodokļa attaisnoto izdevumu limitu. Plānots arī aizsargāt daudzbērnu ģimenes no elektroenerģijas cenu kāpuma (šis ir viens no pasākumiem, kas tiek īstenots ikgadēji), turpināt daudzbērnu ģimeņu kartes darbības programmu, pilnveidot konsultatīvo atbalstu.

Līdz 2019. gadam gan izpildīsim

Vairāku priekšlikumu īstenošanas termiņš nav norādīts, ierakstot «pasākumu izpilde ir aktuāla, bet finanšu līdzekļu nepietiekamības dēļ to īstenošana nav iespējama līdz pamatnostādņu darbības perioda beigām». Savukārt pavisam konkrēts priekšlikums – palielināt ģimenes valsts pabalsta bāzi līdz 15 eiro – jāizpilda, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, bet ne vēlāk kā līdz 2019. gada otrajam pusgadam, tas ir, tik tālu, kad neviens vairs šo rīcības plānu neatcerēsies. Tieši tas pats attiecas uz priekšlikumu palielināt ģimenes valsts pabalsta koeficientu, nosakot to par trešo bērnu – pieckāršā, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – septiņkāršā apmērā. Pirmajam mērķim gadā papildus nepieciešami 23 miljoni eiro, bet otrajam – 20 miljoni eiro. Minēts, ka valsts varētu izvērtēt iespējas paplašināt «ģimenes biļetes», proti, ieviest jaunu atlaižu kategoriju «daudzbērnu ģimenes» arī vilcienos. Taču arī tas jādara jau esošo līdzekļu ietvaros.

Aizbildņiem, adoptētājiem – nekā?

Papildu valsts budžeta finansējums nepieciešams, lai palielinātu pabalstu aizbildnim un audžuģimenei par bērna uzturēšanu – interesanti, rīcības plānā minēts, ka tikai 2017. gadā nepieciešami aptuveni četri miljoni, taču zināms, ka šo aizbildņu un adoptētāju atbalsta koncepciju vēlējās ieviest jau no nākamā gada. Tātad arī šim pietrūcis naudas.

Kas tad koncepcijā bija paredzēts? 2016. gadā bija plānots izlietot 4,7 miljonus eiro, lai pabalstu (pašlaik 45,53 eiro mēnesī) bērna uzturam aizbildnībā noteiktu valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecumam 25 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 90 eiro; katram bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadiem – 30 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 108 eiro. Šī koncepcija paredz arī palielināt atlīdzības apmēru bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, nosakot 171 eiro apmērā, kas ir līdzvērtīgi par bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanas pabalstam. Bija arī plānots jau no nākamā gada par personu, kura uzņēmusies bērna pirmsadopcijas aprūpi, veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas arī invaliditātes apdrošināšanai (pašlaik invaliditātes apdrošināšanas stāžā šo laiku neieskaita), kā arī dubultot iemaksu objektu pensiju un bezdarba apdrošināšanai un noteikt to tādā pašā apmērā, no kāda tiek veiktas iemaksas bērna kopšanas pabalsta saņemšanas laikā (pašlaik iemaksas tiek veiktas no 71,14 eiro). Atlikta arī labā ideja ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem par piešķirto desmit dienu ilgo atvaļinājumu piešķirt sociālās apdrošināšanas pabalstu (pašlaik šis atvaļinājums netiek apmaksāts ne no valsts, ne no darba devēju puses!).