Inflāciju izraisīt neizdodas

Patēriņa cenas Latvijā spītīgi nekāpj vai pat pazeminās pretēji prasībām nodrošināt gada inflāciju apmēram 2% līmenī.

Centrālā statistikas pārvalde sarēķinājusi, ka patēriņa cenas Latvijā šā gada jūlijā bijušas caurmērā tieši tādas pašas kā 2014. gada jūlijā un par 1% zemākas nekā šā gada jūnijā. Šoreiz CSP nevar turēt aizdomās, ka tā uzrāda fiktīvu cenu stabilitāti, kas bija priekšnoteikums Latvijas uzņemšanai eirozonā. Tagad tieši Eiropas Centrālā banka ir tā, kas prasa palielināt inflāciju. Aprēķins ir tāds, ka bez apgrozībā esošās naudas masas palielināšanas un naudas vērtības zuduma eirozonas valstis nespēs savākt naudu savu parādu segšanai. Pirmajā brīdī tas šķiet pat neticami un neiespējami, ka par parādu atdošanas nosacījumu kļuvusi parādu palielināšana. Proti, ECB uzdevusi zonas valstu centrālajām bankām pirkt valstu parādzīmes. Piemēram, Latvijas valsts parādzīmes laikā no marta līdz jūlija beigām nopirktas 527 miljonu eiro vērtībā. Tas nenozīmē, ka visa šī summa nonākusi Latvijas Valsts kasē un tālāk apgrozībā caur valsts izdevumiem, bet tik un tā dīvaini, ka tirgus uz naudas pieplūdumu reaģē drīzāk ar deflāciju nekā ar inflāciju.

Pēdējo 12 mēnešu laikā ceļu inflācijai nogriezis degvielas cenu kritums. Salīdzinot degvielas cenas 2015. gada un 2014. gada jūlija pirmajā pusē, kad CSP veic attiecīgā mēneša cenu mērījumus (mēneša otro pusi aizņem šo mērījumu apstrāde), redzams cenu kritums par 10–15 eirocentiem litrā atkarībā no degvielas tirgotāja un degvielas markas. Precēm kopumā cenas pazeminājušās par 1%, bet toties pakalpojumu cenas augušas par 2,6%. Šajā segmentā cenas uz augšu dzen valsts centieni palielināt savus nodokļus un nodokļu ieņēmumus.

Mēneša laikā cenas samazinājās par 1,0%. Pārtikas cenām –0,9% uz dārzeņu rēķina (–16,8%). Pārtikas palētināšanās nav skārusi tos, kuri nepārtiek pamatā no tomātiem, gurķiem, kāpostiem un burkāniem, jo dārgāka kļuvusi gan gaļa, gan maize, gan kartupeļi. Jūtami nocenoti apģērbi (–7,1%) un apavi (–11,3%) ar piebildi, ka līdz izpārdošanām nonāk vairāk brāķu nekā lietošanai derīgu preču.