Nauda kļūst par nekustamo īpašumu

 
Teiksmainā pagātne, kad bankas sacentās par noguldītāju naudas piesaistīšanu. Fotoattēls datēts ar 2009. gada 11. novembri ©Arnis Kluinis

Komercbanku pasludināto nulles depozītprocentu likmju apstākļos iedzīvotājiem atliek naudu likt burkās un aprakt zemē – padarīt par pašu nekustīgāko no visiem nekustamajiem īpašumiem.

Vairākas Latvijas komercbankas pasludinājušas nulles depozītu likmi – īstenībā tikai legalizējušas jau iepriekš pastāvējušās negatīvās likmes, kādas varēja izrēķināt, no niecīgajiem depozītprocentiem atskaitot nebūt ne niecīgos depozīta apkalpošanas tarifus. Tagad zaudējumus no naudas nešanas uz banku aprēķināt kļuvis vieglāk nekā iepriekš.

Pavisam atklāti sakot, banku atteikšanās pat no simboliskām, kontu apkalpošanas izdevumu un inflācijas radīto zaudējumu segšanai ne tuvu nestāvošām depozītprocentu likmēm ir aicinājums lielākajai daļai banku tagadējo klientu bankās vairs nerādīties.

Komercbanku sistēma kopumā vēl nav gatava tik radikāliem pārkārtojumiem, tāpēc «liela daļa Latvijas banku likmes nedaudz virs nulles atzīmes piedāvā viena un vairāku gadu termiņiem, kas ir kā neliela motivācija noguldītājiem saglabāt depozītu turēšanas tradīcijas». Šā formulējuma autors ir Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas vadītājs Reinis Jansons. Te ļoti pareizi norādīts uz cilvēku vēlēšanos līdz pēdējai iespējai turēties pie naudas glabāšanas bankās, attaisnojot šīs tradīcijas ievērošanu ar procentieņēmumiem pāris eiro apmērā, nerēķinot nekādus izdevumus un zaudējumus. Lietas būtība gan nav cilvēku slinkums, bet neizbēgami apzināmie riski jebkādai naudas glabāšanai ārpus bankām: banknotes var sadegt, kaut cik apjomīgu monētu krājumu nevar ne noglabāt, ne pārvietot citiem nemanāmi, un aizdevumus labāk norakstīt uzreiz, nevis mocīties ar to atprasīšanu un nedabūšanu. Šo iemeslu dēļ cilvēki caurmērā vēl kādu laiku rīkosies ar naudu tāpat kā iepriekš, gaidot un cerot, ka kaut kas mainīsies pats no sevis.

Nulles depozītprocentu paziņošana nozīmē tagadējo banku sadalīšanos tādās, kas turpinās imitēt banku pierasto darbību, un tādās, kur aiz varbūt nemainītas bankas izkārtnes paliks viens dators un divi darbinieki. Pozicionēšanos šādā virzienā Latvijā pieteikušas SEB banka un Nordea banka. Banku plāni samazināt savus uzturēšanas izdevumus un koncentrēt darbību norēķinu centru vai investīciju fondu virzienā nav nekas nosodāms.

Nulles likmes ir sekas Eiropas Centrālās bankas rīcībai, emitējot eiro praktiski neierobežotā apjomā. Banka uzpērk valstu parādus un vēl daudzas un dažādas parādzīmes, bet diemžēl nav tā, ka jebkuri divi kaimiņi varētu izrakstīt viens otram parādzīmes par, sacīsim, miljonu eiro un pārdot tās ECB kaut par pusmiljonu. ECB ar faktiski bezvērtīgu vērtspapīru atpirkšanu aplaimo tikai ierobežotu juridisko un fizisko personu loku, no kura līdz Latvijai nauda nonāk ar pārāk lielām grūtībām. «ECB mērķis ir atjaunot kreditēšanu un ekonomisko aktivitāti,» naudas pārprodukciju skaidro Latvijas Bankas preses pārstāvis Jānis Silakalns. «Eiropā tas notiek, Latvijā – nenotiek. Komercbanku vadītāju izteikumi gan liecina, ka kreditēšana gada laikā varētu atjaunoties arī Latvijā, bet tam vajadzīgi tādi priekšnoteikumi kā tiesiskās vides sakārtošana un nodokļu sistēmas stabilitāte,» viņš turpināja. Par ECB tālāko mērķi viņš uzrādīja inflāciju, kas nodzēstu kredītos izsniegtās naudas vērtību. Naudas glabāšana ārpus bankām kalpo šim pašam mērķim, jo tādā gadījumā daudz naudas patiešām sadegs, nebūs atrodama sakarā ar naudas noglabātāja prombūtni vai nāvi utt.



 

Abonē