Rūpniecības pieaugumu uzrāda, jo pieaugumu pieprasa

 
©F64

Ministriju ierēdņi ķeras pie statistiķu izziņotā rūpniecības pieauguma kā pie salmiņa, ar kādu viņi tiks noturēti virs budžeta konsolidācijas līmeņa.

Jūnija sākumā Centrālā statistikas pārvalde publicēja aprīļa rūpniecības rādītājus. Tie palikuši tajā pašā neizskaidrojami augstajā līmenī, kādā bija aprakstīts šā gada marts. Tikpat skaļas bija arī ministriju gaviles par šiem rādītājiem, kas laikam gan tiek uztverti kā garantija, ka vismaz valsts iestāžu un ierēdņu labklājībai nekādas briesmas nedraud.

Gavilējošie ierēdņi turpināja uzdot vēlamo par esošo ne jau tikai rūpniecībā, bet pat statistiķu datos par rūpniecību. Piemēram, Finanšu ministrijas izplatītajā paziņojumā rakstīts, ka «līdzīgi kā martā arī aprīlī izaugsme reģistrēta visās rūpniecības nozarēs». CSP paziņojumā gan tas nebūt tā nav.

Skaitās pieauguši rādītāji gan rūpniecībai kopumā, gan arī atsevišķi vēl ieguves rūpniecības un apstrādes rūpniecības līmenī, toties tūlīt aiz apstrādes rūpniecības sekojošā pārtikas rūpniecības apjomu izmaiņu rindiņa sniedz mīnusus visu triju CSP sagatavoto salīdzinājumu plašumā: –6,8% šā gada aprīlī pret pagājušā gada aprīli, –5,6% šā gada četros mēnešos pret pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem un –2,2% šā gada aprīlī pret martu, kas apliecina stabilitāti situācijas pasliktināšanās nozīmē. Tūlīt pēc tam seko seši tekstilrūpniecības un šūšanas rādītāji, kas izvietojušies intervālā starp –10% un –20%.

Protams, arī aušanai un šūšanai Latvijas Republikā apjomu ziņā vairs nav nekādas līdzības ar Padomju Latvijā uzaudzēto vieglo rūpniecību, kuras sarukums par piekto daļu gada laikā nozīmētu valsts budžeta katastrofu, kādu Latvija reāli pārdzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Tagad gandrīz jebkurā rūpniecības nozarē procentuāli liels sarukums izrādās neliels pēc produkcijas apjoma fiziskajās un naudas mērvienībās, jo mazs taču ir nozares apjoms. Tā pati likumsakarība darbojas arī pretējā virzienā. Neapšaubāmi lieliski, ka datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas rādītāji Latvijā gada laikā dažādos salīdzinājumos šāvušies uz augšu ar ātrumu no +55% līdz + 70% gadā un ar +7,5% pēdējā pārskata mēnesī, bet cik datoru tad tiek saražoti Latvijā? CSP Rūpniecības un būvniecības statistikas daļas vadītāja Irēna Bekmane pasaka priekšā, ka datoru ražošanas Latvijā nav, bet nozari uztur rūteru ražošana un tās straujais pieaugums. Ticēsim, ka šādas produkcijas ražotāji Ķīnā jau nokaunējušies par zaudējumu konkurentiem no Latvijas.

Tradicionālajam Latvijas rūpniecības balstam kokapstrādei statistiķi piešķīruši gada rādītāju pieaugumu robežās starp +6% un +8%, bet aprīlī pret martu jau atzīmēts kritums. Tas apstiprina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora Kristapa Klausa komentāru jau par marta rādītājiem, ka tad statistiķu uzrādītais pieaugums nozarē kopumā nesaskanēja ar kritumu, kas bijis pamanāms vairākos kokapstrādes segmentos. No otras puses, Latvijas Vieglās rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gunārs Strazds Neatkarīgajai pauda, ka statistiķi jūtami pārspīlējuši šā gada pirmo četru mēnešu summāro kritumu viņa pārstāvētajā nozarē.

No statistiķu izplatītā Latvijas rūpniecības veiksmes stāsta jaunās versijas izņemta norāde uz darbības atsākšanu uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs. Pārāk uzkrītoša tajā reizē bija neatbilstība starp darbības ierobežoto apjomu un rūpniecības kopējo pieaugumu martā, kas tika pamatots ar šo darbību. Ticību pārstrādātajam veiksmes stāstam visvairāk diktē vēlēšanās tam noticēt vai arī nenoticēt.



 

Abonē