18.janvārī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) speciālisti un vairāku pašvaldību pārstāvji tikās ar Pasaules Bankas (PB) Eiropas un Centrālāzijas reģionālā biroja vecāko padomnieku Čārlžu Griffinu (Charles C. Griffin) un vecāko ekonomistu Larsu Sondergārdu (Lars Sondergaard). PB pārstāvjiem trešdien, 20.janvārī, plānotas sarunas ar Latvijas Republikas Finanšu ministriju (FM) par PB aizdevumu Sociālās drošības tīklam.
PB pārstāvji sarunā ar LPS vēlējās noskaidrot, kā Latvijas valdība ievēro pašvaldību intereses.
LPS lūdza PB palīdzēt atrisināt jautājumu par invalīdu pārvadājumu finansēšanu pilsētu sabiedriskajā transportā, prasot FM 2010.gadā piešķirt šim mērķim nepieciešamos 4,9 miljonus latu no finansējuma Sociālās drošības tīklam.
LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš paskaidroja, ka valsts kompensē invalīdu pārvadājumus sabiedriskā transporta starppilsētu, kā arī vietējos un reģionālajos maršrutos, bet tos nekompensē pilsētu maršrutos. Tajā pašā laikā Invaliditātes likums paredz, ka invalīdi var braukt par velti jebkurā sabiedriskajā transportā, izņemot taksometrus.
No Sociālās drošības tīkla 2010.gadā piešķirts 6,1 miljons latu invalīdu pārvadājumu finansēšanai starppilsētu un vietējos un reģionālos maršrutos, bet pilsētu maršrutos invalīdu pārvadājumiem nepieciešamie 4,9 miljoni latu nav piešķirti. LPS jau lūgusi Sociālās drošības tīkla stratēģijas uzraudzības darba grupu iekļaut šo jautājumu 20.janvāra sanāksmes darba kārtībā un lūdz arī PB palīdzību šī jautājuma atrisināšanā.
Griffins apsolīja 20.janvārī pārrunāt šo jautājumu ar FM.
LPS lūdza PB pārstāvjus palīdzēt panākt arī to, lai no sociālās drošības tīkla sniegtu finansiālu atbalstu visām pašvaldībām, kurām tas nepieciešams skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai, nevis tikai tām, kurās slēgtas vai reorganizētas skolas. LPS arī lūdza kompensēt ne tikai pašvaldību skolēnu autobusu iegādi un uzturēšanu, bet arī skolēnu biļetes sabiedriskajā transportā un jebkurus citus skolēnu pārvadājumu izdevumus. PB pārstāvji apsolīja pārrunāt šo jautājumu ar FM un nodrošināt finansiālo atbalstu skolēnu pārvadājumiem visām pašvaldībām, kam tas nepieciešams, - ja ne 2010., tad 2011.gadā.
LPS ar PB pārstāvjiem apsprieda arī problēmas ar GMI un dzīvokļu pabalstu izmaksām. Jelgavas pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne sacīja, ka Latvijā notiek tik strauja iedzīvotāju migrācija no laukiem uz pilsētām, ka iedzīvotāju skaita neprognozējamais pieaugums neļauj pašvaldībām plānot GMI izmaksu apjomu, saglabājot jau iepriekš noteiktos pabalstus. Tāpēc Rita Stūrāne un citi LPS pārstāvji aktualizēja jautājumu par to, ka GMI pabalstam nepieciešams 100% finansējums no valsts budžeta.
Čārlzs Griffins piekrita, ka GMI pabalsti jāfinansē centralizēti no valsts budžeta, bet tos administrētu pašvaldības.
Rita Stūrāne aktualizēja arī jautājumu par to, ka Latvijā bezpajumtniekiem nav iespējams piešķirt trūcīgā statusu, jo viņiem nav konkrētas dzīvesvietas adreses. Griffins apsolīja risināt šo jautājumu ar Veselības ministriju, lai tā atbrīvotu no pacienta iemaksām arī nakts patversmju iemītniekus.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno republikas pilsētu un novadu pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991.gada 15.decembrī. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 96.pantu LPS ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu. Kopš 2009.gada 1.jūlija Latvijas Republikā ir 118 pašvaldības: deviņu republikas pilsētu un 109 novadu domes. Visas pašvaldības ir LPS biedri.