Nedēļas laikā pieaug vidējā elektroenerģijas tirgus cena

© F64

Pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā auga līdz 36,1 eiro par megavatstundu (MWh), kas bija par 1% lielāka nekā iepriekšējā nedēļā, liecina AS "Latvenergo" apkopotā informācija par elektroenerģijas tirgus cenām "Nord Pool Spot" biržā šā gada 20.nedēļā.

Nelielo cenu kāpumu daļēji veicināja 5% kritums Latvijas un Lietuvas kopējā elektroenerģijas izstrādē, taču citādi, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, būtisku izmaiņu tirgus fundamentālajos aspektos nebija, kas ļāva saglabāties iepriekšējās nedēļas cenu līmenim. Latvijā un Lietuvā cenas pagājušajā nedēļā svārstījās no 18,98 līdz līdz 52,06 eiro par MWh.

Savukārt Igaunijā pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas tirgus cena biržā pieauga par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un sasniedza 34,85 eiro par MWh. Igaunijā cenas pagājušajā nedēļā arī svārstījās no 18,52 līdz līdz 52,06 eiro par MWh. Cenu kāpumam par pamatu bija ieilgušais atslēgums "Estlink" jaudas pārvades starpsavienojumā, kas tādējādi samazina importam pieejamās jaudas kapacitāti no Somijas līdz vien 342 megavatiem (MW).

Lai arī iepriekš tika ziņots, ka starpsavienojums atsāks darboties ar pilnu kapacitāti 23.maijā, jaunākā informācija liecina, ka traucējumi ir ieilguši un turpināsies līdz pat 30.maijam, saglabājot starpību starp elektroenerģijas cenām Igaunijā un Somijā. Nedēļas skatījumā vidējā elektroenerģijas cenu starpība starp Igauniju un Somiju pagājušonedēļ pieauga līdz jau 12,38 eiro par MWh un stundu skaits, kad elektroenerģijas cenas Igaunijā ir vienādas ar elektroenerģijas cenām Somijā, samazinājās līdz vien 19%.

Pagājušajā nedēļā Baltijā elektrostacijas saražoja 82% no Baltijā nepieciešamās elektroenerģijas. Visvairāk elektroenerģijas importēja Lietuva - 60% no kopējā patēriņa. Latvija pagājušajā nedēļā importēja 44% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, bet Igaunija saražoja par 50% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēja.

Ekonomika

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais