Valsts vakar pateicās savam uzņēmumam Latvijas dzelzceļš par sekmīgo darbu 2014. gadā.
Latvijas dzelzceļš (LDz) ir vienam īpašniekam piederoša akciju sabiedrība. Valsts nodevusi LDz akcijas pārvaldīt Satiksmes ministrijai, ministrija – šīs pašas ministrijas valsts sekretāra vietniecei Džinetai Innusai. Pašsaprotamā sistēma, kurā ministrija un tās vadītāji atbild par valsts uzņēmumu darbu, Latvijas Republikā tiek izgreznota ar ceremoniju, kurā ministrs vai ministrijas darbinieks sauc sevi uz akcionāru sapulci un nobalso par uzņēmuma gada pārskata pieņemšanu. Vakar tas notika ar LDz 2014. gada pārskatu, kura saturu Dž. Innusa rezumēja ar šādiem vārdiem: «Paldies LDz valdei par ļoti sekmīgu darbu. Latvijas mērogā LDz uzskatāms par stratēģisko uzņēmumu, kura galvenais uzdevums ir nevis peļņas gūšana, bet valstij nozīmīgās transporta nozares sekmīgas attīstības nodrošināšana. Labi, ja šāds uzņēmums strādā ar peļņu. Tas ir īpaši nozīmīgi tagadējos sarežģītajos apstākļos, kad citi uzņēmumi strādā ar zaudējumiem.»
Par oficiālo 2014. gada peļņas rādītāju iegrāmatoti 10,7 miljoni eiro. Šis skaitlis prasa garāku paskaidrojumu, kāpēc LDz nav noticis nekas ļauns, par ko varētu iedomāties, salīdzinot 10,7 miljonus ar 79,8 miljoniem, ar kuriem dažādos 2013. gada rādītājos figurē LDz peļņa. Tā ņemama vērā tikai un vienīgi ar atrunu, ka 62 miljonus no šīs peļņas deva uzņēmuma pamatlīdzekļu pārvērtēšana, lai tālāk noformētu šo pamatlīdzekļu piederību dažādiem LDz koncerna uzņēmumiem atbilstoši tam, kā šie pamatlīdzekļi tiek faktiski izmantoti. Tādā veidā LDz atbrīvoja koncerna uzņēmumus no pienākuma savstarpēji maksāt nomas maksas par īstenībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma izmantošanu. Šogad LDz ir turpinājis īpašumu pārreģistrāciju, kuras rezultātā peļņas rādītāja struktūra ir ļoti līdzīga pagājušā gada struktūrai. Proti, 8,7 miljonus eiro devusi pamatlīdzekļu pārvērtēšana un pāris miljonus – LDz ieņēmumi no savas saimnieciskās darbības un meitasuzņēmumu dividendēm. Šie pāris miljoni jāsalīdzina ar pērnā gada peļņas daļu nepilnu 18 miljonu apmērā. Ja reālās peļņas sarukumu izsaka reizēs, tad tas šķiet ievērojams, toties peļņas sarukums par 16 miljoniem nav nekas dramatisks uzņēmumam, kas pērn apgrozījis 224,9 miljonus eiro.
Iegrāmatotās peļņas sarukumam ir divi galvenie iemesli. Pirmais, ES 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigās LDz bilancē tika iekļauti par ES palīdzības naudu būvētie dzelzceļa infrastruktūras objekti, kuriem sācies amortizācijas atskaitījumu laisk. Reāli nekāda nauda nekur nav jāatskaita, jo objekti ir pilnīgā darba kārtībā, bet uzņēmuma atskaitēs uzrādās peļņas samazināšanās. Otrais, LDz nav cēlis savus tarifus atbilstoši faktisko izdevumu pieaugumam. Šāda politika ir viens no iemesliem, kāpēc pa Latviju pārvadāto dzelzceļa kravu apjoms pārsniedz ne tikai teritoriāli mazākās Igaunijas, bet arī teritoriāli lielākās Lietuvas rādītājus.
Iespēju turpināt kapitālieguldījumus bez tarifu celšanas LDz dod ES palīdzības nauda, taču uz konkurenci starp Baltijas jūras piekrastes dzelzceļiem tas neatstāj lielu iespaidu, jo palīdzību taču saņem visi, izņemot Krieviju. Tā, savukārt, var ieguldīt sava dzelzceļa un ostu attīstībā ieņēmumus no energonesēju pārdošanas, kamēr visām ES valstīm šie energonesēji jāpērk.
Kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes Latvijā palikusi spēkā prasība valsts uzņēmumiem vai nu atdot valstij dividendēs 90% no peļņas, vai katru gadu atsevišķi jālūdz valdība šo maksājumu atlaist vai vismaz samazināt. Pagājušajā gadā LDz ar to nodarbojās no pavasara līdz rudenim, kamēr valdība pieņēma LDz solījumu visu 2013. gada reālo peļņu izmantot kā Latvijas līdzfinansējumu ES palīdzības fondu apgūšanai, atbrīvojot valdību no šiem pašiem izdevumiem. Finanšu ministrija gan bija ļoti noskaņojusies piedalīties LDz naudas apgrozīšanā. Šogad briest līdzīgs stāsts, bet iespējams, ka divi miljoni eiro Finanšu ministriju interesēs mazāk nekā pērn 18 miljoni un pat visi 80 miljoni eiro. Dž. Innusa jau vakar neslēpa, ka sacer valdībai adresētu skaidrojumu par LDz 2014. gada peļņas izcelsmi un lūgumu vai nu vispār atbrīvot LDz no pienākuma izmaksāt īpašniekam dividendes, vai maksāt mazākus procentus tikai no reāli nopelnītajiem pāris miljoniem eiro. Valsts savu daļu no LDz jau dabūjusi kā nodokļus, kuru maksājumu summa pērn bijusi mazliet virs 105 miljoniem eiro, neskaitot to, cik individuāli samaksāja 12,3 tūkstoši LDz darbinieku.