Ventspils brīvosta pērno gadu noslēdz ar 26,6 miljoniem tonnu kravas

2009.gadā kopumā Ventspils brīvostā tika pārkrauti 26,64 miljoni tonnu kravas, kas gan ir par nepilniem 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Taču atsevišķām kravām sasniegti jauni ostas rekordapjomi: akmeņoglēm – 5,23 miljoni tonnu (2005.g. – 4,6 milj.t.), dzelzsrūdai – 249 tūkstoši tonnu (2008.g. – 111 tūkst.t.).

Dati par pārkrauto kravu veidiem norāda, ka vislielākais apgrozījums arī visā gadā kopumā ir bijis lejamkravām – 2009.gadā pārkrauti 17,37 miljoni tonnu. Beramkravu apjoms pagājušajā gadā ir bijis 7,81 miljons tonnu, bet ģenerālkravu apgrozījums ir sasniedzis 1,46 miljonus tonnu.

Vislielākais kravu apjoma kāpums bijis dzelzsrūdai – 2009.gada laikā tās apjoms ir pieaudzis 2,3 reizes, sasniedzot 249 tūkstošus tonnu. Pārkrautās šķeldas apjoms pieaudzis par 41,4%, sasniedzot 485 tūkstošus tonnu. Par nepilnu 21% palielinājies pārkrauto koksnes granulu apjoms (pārkrauti 52 tūkstoši tonnu), bet par 20% ostā pieaudzis pārkrautās šķidrās ķīmijas apjoms (pārkrauti 138 tūkstoši tonnu). Gada griezumā pieauguši arī naftas produktu, akmeņogļu un citu kravu apjomi. Vislielākais apjoma kritums novērojams konteinerkravām. Krities arī jēlnaftas, celtniecības materiālu, kā arī minerālmēslu kravu apjoms.

Vislielākais kravu apgrozījums 2009.gadā Ventspils ostā ir bijis naftas produktu kravām – 16,05 miljoni tonnu, kam seko 5,23 miljoni tonnu akmeņogļu. Trešais lielākais kravu apjoms pagājušajā gadā ir bijis minerālmēsliem – pārkrauts 1,1 miljons tonnu.

Pagājušajā gadā Ventspils ostā apkalpoti 1798 kuģi - 702 tankkuģi un 1096 sauskravas kuģi. Prāmju līnijas gadā kopumā ir apkalpojušas 15 741 pasažieru, 6 990 vieglās automašīnas un 33 976 kravas vienības un pārvadājušas 906 tūkstošus tonnu kravas. Savukārt, ekskursiju kuģīti „Hercogs Jēkabs” 2009.gada sezonā braucienos ir izmantojuši 42 400 cilvēki.

Ekonomika

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais