Valsts kontrole: Valdības tēriņi gada nogalē ir pretrunā ar pašas izvirzītajiem taupības pasākumiem

Valsts kontrole uzskata, ka Ministru kabineta pēdējā laikā pieņemtie lēmumi ir pretrunā ar tiem fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem, kurus valdība pati iepriekš pieņēmusi.

Par to liecina rīcībā esošā Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), kurā veltīta asa kritika Ministru kabineta lēmumu pretrunīgumam.

Sudraba sacīja, ka šādi vēlas vērst uzmanību, viņasprāt, nepieņemamajai praksei, kā tikuši piešķirti līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem plānotā finansējuma. Lai gan katra ministrija tiks vērtēta gadskārtējā finanšu revīzijā, tās tiks publiskotas tikai pavasarī, tāpēc jau tagad Sudraba vēloties norādīt uz nevienlīdzīgo situāciju, kad vieni godprātīgi ir taupījuši finansējumu, bet citiem tiek piemēroti citi principi.

Valsts prezidents jau runājis ar valdības vadītāju par Valsts kontroles sūtītās vēstules saturu un lūdzis Dombrovski šo jautājumu pārrunāt ar pašu valsts kontrolieri, informēja Prezidenta preses dienesta vadītājas vietniece Elīna Lazdāne.

Vēstulē Valsts kontrole norāda uz Ministru kabineta pēdējā laikā, īpaši decembrī, pieņemtajiem lēmumiem, kas ir pretrunā ar tā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem.

Valdība ir lēmusi par līdzekļu piešķiršanu no Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", tāpat pieļautas līdzekļu pārdales ministriju budžeta ietvaros neievērojot pastāvošos normatīvos aktus un savus iepriekš pieņemtos lēmumus, norādījusi Sudraba.

Viņa uzsver, ka pastāvošie normatīvie akti strikti nosaka gan budžeta institūciju vadītāju, gan ministriju atbildību par līdzekļu izlietojumu atbilstoši mērķiem un kontroli, tāpat ir noteikts, kādiem mērķiem izlietojami līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Savukārt gan Saeima, gan Ministru kabinets jau sākot ar 2008.gada nogali novērtējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē, vairākkārt pieņēma lēmumus par nepieciešamiem pasākumiem stingras fiskālās politikas nodrošināšanai, norādīts vēstulē.

Saeimas apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma paredz stingru fiskālo politiku un vienotu principu ievērošanu valsts un pašvaldību tēriņu ierobežošanai. Ministru kabinets vairākkārt lēmis par pasākumiem fiskālās disciplīnas nodrošināšanai un vienotu principu piemērošanu attiecībā uz likumu Par valsts budžetu 2009.gadam un tā grozījumiem.

Valdība vairākkārt gan samazinājusi atalgojumu, gan ar saviem lēmumiem ierobežojusi citus tēriņus. Ministru kabinets noteicis vienotus izdevumu samazinājumu principus, kā arī to, ka valsts budžeta finansētas institūcijas nedrīkst pieļaut parādu veidošanos, uzsver valsts kontroliere.

Tomēr, neskatoties uz normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, Ministru kabinets pēdējos mēnešos lemjot par finanšu līdzekļu piešķiršanu no Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieļauj līdzekļu piešķiršanu izdevumu finansēšanai, kas neatbilst kārtībai, kādā pieprasa un izlieto Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprinātos līdzekļus noteiktajiem mērķiem.

Vēstulē arī uzskaitīti valdības pērnā gada nogales lēmumi, ar kuriem dažādiem mērķiem piešķirti vairāki desmiti miljoni latu.

Tāpat Valsts kontrole ir iepazinusies ar atsevišķiem Finanšu ministrijas rīkojumiem attiecībā uz apropriāciju pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem un secinājusi, ka atsevišķu ministriju budžetos ir iespējas pārdalīt līdzekļus no programmām, kuras nav tieši saistītas ar institūciju finansēšanu un tajās ir izveidojusies ekonomija, novirzot līdzekļus citu programmu izdevumiem, lai finansētu institūciju uzturēšanas izdevumus, tai skaitā atalgojumus.

Piemēram, Finanšu ministrija ar pērnā gada 6.novembra rīkojumu Valsts Ieņēmumu dienesta atlīdzībai palielinājusi izdevumus par 788 000 latiem, veicot finansējuma pārdali.

Finansējuma pārdale veikta no programmas "Legālai preču apritei nepieciešamās dokumentācijas nodrošināšana" (programmas mērķis - nodrošināt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku pasūtīšanu, saņemšanu un izsniegšanu), tādējādi neievērojot iepriekš pieņemtos Ministru kabineta lēmumus par vienotajiem līdzekļu samazinājumiem.

Ar šo pašu rīkojumu pārdalītas apropriācijas arī starp Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas programmām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

Iespējas pārdalīt līdzekļus arī šajās ministrijās liecina par to, ka atsevišķās programmās ir izveidojusies izdevumu ekonomija, kas pieļauj mainīt izlietojuma mērķus. Kādiem mērķiem izdevumi pārdalīti no Finanšu ministrijas rīkojuma nav skaidrs, jo rīkojumā nav informācijas par veikto izmaiņu nepieciešamību, norādījusi Sudraba.

Novembrī Ministru kabinets lēma par 1,8 miljonu latu piešķiršanu augstākajai izglītībai un zinātnei, novirzot šiem mērķiem VAS "Latvijas valsts meži" maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu.

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam" paredz, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā likumā noteikto apropriāciju Finanšu ministrijas apakšprogrammai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" par to nekavējoties informējot Ministru kabinetu un Saeimu, bez tam izdevumus atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no informācijas saņemšanas nav iebildusi.

Likumā Par valsts budžetu 2009.gadam (ar grozījumiem) Finanšu ministrijas apakšprogrammai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir apstiprināti 8,8 miljonus latu bez tam ar budžeta grozījumiem (otrajiem) pārdalīti ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm vēl 2,2 miljonus latu.

Pēdējie Ministru kabineta lēmumi rāda, ka pasākumiem, kas neatbilst apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" mērķiem vien ir pārdalīti vairāk nekā 44 miljonus latus, kas piecas reizes pārsniedz apstiprināto apropriāciju. Tādējādi ir palielināts budžeta deficīts, pie kam dažādām vispārējām un iepriekš prognozējamām vajadzībām, kurām līdzekļi bija iepriekš jāieplāno gadskārtējā budžeta likumā, norāda Sudraba.

Tāpēc Valsts kontrole uzskata, ka netiek ievērots Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais un ir pieļauts, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies saistības attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē.

Tāpat netiek ievērotas Ministru kabineta noteikumos Kārtība, kādā pieprasa un izlieto Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprinātos līdzekļus paredzētās normas, kas nosaka, ka līdzekļus piešķir tikai katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.

Pēc Valsts kontroles domām netiek ievērota Saeimas apstiprinātajā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā paredzētā stingrā fiskālā politika un vienoti principi valsts un pašvaldību tēriņu ierobežošanai. Netiek ievēroti Ministru kabineta sēdēs pieņemtie lēmumi par pasākumiem fiskālās disciplīnas nodrošināšanai un vienotu principu piemērošanu attiecībā uz likumu "Par valsts budžetu 2009.gadam" un tā grozījumiem.

Finansiāli atbalstot budžeta institūcijas, kuras pieļāvušas nodokļu maksājumu, telpu nomas maksu un citu maksājumu parādus, tāpat ar Finanšu ministrijas rīkojumu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atļaujot veikt līdzekļu pārdales starp programmām, apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem, tiek dots signāls arī citām iestādēm neievērot likumu normas un Ministru kabineta lēmumus.

Savukārt pieļaujot izdevumu palielinājumus budžeta finansētu institūciju atsevišķām pozīcijām (atalgojumiem, pakalpojumiem utt.), šīm institūcijām faktiski tiek palielināti nākamo gadu budžeta bāzes izdevumi, tādējādi radot priekšnoteikumu tālākiem izdevumu pieaugumiem nākamajos gados.

Pēc Sudrabas domām, Finanšu ministrijas rīkojumi par pamatbudžeta apropriāciju pārdali ir necaurskatāmi un nesatur informāciju par veikto izmaiņu nepieciešamību, bet ministrijas apakšprogramma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" gada laikā tiek regulāri palielināta, tādējādi veicinot budžeta deficīta palielināšanos.

Tāpēc Valsts kontrole uzskata, ka Ministru kabinetam, lai nodrošinātu fiskālās disciplīnas un vienotu principu ievērošanu visā valsts pārvaldē, ir jāveic pasākumi attiecībā pret to institūciju vadītājiem, kas pieļāvuši Likuma par budžetu un finanšu vadību normu un Ministru kabineta lēmumu neievērošanu, Finanšu ministrijas rīkojumos par pamatbudžeta apropriāciju pārdali ir jāpamato veikto izmaiņu nepieciešamība, kā arī jāpārtrauc līdzekļu piešķiršana no Finanšu ministrijas apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", neievērojot šai apakšprogrammai paredzētos mērķus.