Saeima šodien trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz izmeklētājiem tiesības uz noteiktu laiku pārraudzīt darījumus banku klientu kontos.
Likums nosaka, ka pirmstiesas procesā pieprasīt no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, drīkst tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Pirmstiesas procesā pārraudzīt darījumus kredītiestāžu vai finanšu iestāžu klientu kontos uz noteiktu laiku drīkst tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju.
Pārraudzīt darījumu kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā var uz laiku līdz trīs mēnešiem, bet, ja nepieciešams, šo termiņu uz laiku līdz trīs mēnešiem var pagarināt izmeklēšanas tiesnesis.
Patlaban likums pirmstiesas procesa virzītājam paredz iespēju pieprasīt no bankām neizpaužamas ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, bet izmeklētājiem nav iespējas sekot aizdomās turamo personu bankas darījumiem.
Tāpat likumprojekts paredz virkni citu izmaiņu likumā, lai Latvijas tieslietu sistēma pilnībā pārņemtu Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju.
Likumā tiek noteikts, ka arestu var uzlikt mantai, arī finanšu līdzekļiem, noziedzīgi iegūtās mantas vērtībā, kā arī noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūtajiem augļiem.
Mantu, kurai uzlikts arests, bet kuru nav iespējams atstāt glabāšanā, ar procesa virzītāja lēmumu nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajām iestādēm. Ministru kabinets nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību. Mantu, kuras ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuras ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Ārvalstī piespriestās mantas konfiskācijas apmēru, ja nolēmums pieņemts par konkrētu naudas summu, aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.
Likums arī nosaka, ka tiesas pavēsti var nosūtīt arī uz uzaicināmās personas norādīto e-pasta adresi. Patlaban likums šādu iespēju neparedz un pavēstes parasti nogādā pa pastu vai ar kurjera palīdzību, kas izmaksā ievērojami dārgāk nekā saziņa elektroniskā formā.
Likums arī nosaka, ka procesa virzītājs ar savu lēmumu var uzdot elektroniskās informācijas sistēmas īpašniekam, valdītājam vai turētājam (tas ir, fiziskajai vai juridiskajai personai, kura ar elektroniskās informācijas sistēmām apstrādā, uzglabā vai pārraida datus, tai skaitā elektronisko sakaru komersantam) nekavējoties nodrošināt tā rīcībā esošo noteiktu, izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamu datu (kuru saglabāšana nav noteikta ar likumu) veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī un to nepieejamību citiem informācijas sistēmas lietotājiem.
Pēc deputāta Mārtiņa Rozes (ZZS) priekšlikuma likumā tika ierakstīts, ka izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sauktas pie atbildības par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.