Šodien stājas spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā

Šodien spēkā stājas apjomīgi grozījumi Darba likumā, kuri nosaka jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.

Tostarp likumā veiktas izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam no šodienas būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus.

Darba līgumā nedrīkstēs iekļaut noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Līgums, tāpat kā līdz šim, būs jāslēdz latviešu valodā, bet gadījumā, ja ārvalstnieks valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, darba devējam būs pienākums rakstveidā viņu informēt par darba līguma noteikumiem.

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību un novērstu iespēju krāpties, darba līgumus noformējot ar atpakaļejošu datumu, darba devējam tagad būs jānodrošina noslēgto darba līgumu uzglabāšana un uzrādīšana kontrolējošām institūcijām.

Tāpat grozījumi paredz iespēju darba devējam nepielaist darbinieku pie darba, ja veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums, darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu. Šādos gadījumos darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam šā likuma noteikto atlīdzību par laiku, kurā darbinieks nav pielaists pie darba.

Maksimālais laiks, uz kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, turpmāk būs pieci gadi. Šāds solis ļaus paaugstināt valsts konkurētspēju un izlīdzināt darbaspēka izmaksas, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs maksimālais termiņš jau patlaban ir pieci gadi.

Turpmāk 60 dienas tiks uzskatītas par laikposmu, kurā jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju būs uzskatāma par darba līguma termiņa pagarināšanu. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu iespēju negodprātīgi slēgt terminētos darba līgumus gadījumos, kad darba devējam darbinieki ir nepieciešami pastāvīgā darbā.

Tāpat turpmāk darba devējam būs pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbinieks ir atstādināts no darba.

Darbiniekam, kura aprūpē ir viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam, turpmāk ir tiesības uz vismaz vienu apmaksātu papildatvaļinājuma dienu gadā, kā arī ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu pārcels vai pagarinās darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Tāpat pa vienai papildu atvaļinājuma dienai pienākas abiem vecākiem.

Attiecībā uz atpūtas dienu pēc asins nodošanas likumā noteikts, ka darbinieks, vienojoties ar darba devēju, to var izmantot citā laikā, bet ne vēlāk kā gadu pēc asins nodošanas. Darba devējam būs jāapmaksā ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendārā gada laikā.

Darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, īpaša aizsardzība tiks ierobežota līdz bērna divu gadu vecumam. Tādējādi tiks ievērots samērīguma princips starp darba devēja un darbinieka interesēm.

Grozījumi arī nosaka elastīgāku regulējumu atvaļinājuma naudas izmaksai. Pēc darbinieka pieprasījuma to turpmāk varēs izmaksāt citā laikā, piemēram, kopā ar nākamo algu. Iepriekš likums noteica - atvaļinājuma nauda jāizmaksā ne vēlāk kā dienu pirms atvaļinājuma sākuma.

No šodienas darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērnu veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējas veikt ārpus darba laika. Par šo īslaicīgo prombūtni darbiniekam savlaicīgi jāpaziņo darba devējam. Prombūtne nevar būt par pamatu darba līguma uzteikšanai.

Tāpat spēkā stājas ierobežojumi no darba samaksas izdarāmiem ieturējumiem. Ja darba devējs veic ieturējumus, lai atlīdzinātu viņam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nedrīkstēs pārsniegt 20% no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.