Pensionāri prasa taisnīgu indeksāciju
Taisnīga pensiju indeksācija, augstāks neapliekamais minimums, pensiju piemaksu atjaunošana, kā arī pieejama veselības aprūpe senioriem, šos jautājumus kā prioritāri risināmus uzsvēra sestdien Rīgā sapulcējušies pensionāri no visas Latvijas.
Konkrētas atbildes no aicinātajiem politiķiem seniori gan nesagaidīja, visticamāk, tāpēc, ka ikviena jautājuma risināšanā nepieciešams papildu finansējums, bet – kādas būs nākamā gada budžeta iespējas, neviens skaidri pateikt pagaidām nespēj.
Emocionāli reaģējot uz ideju paaugstināt ministru algas, pensionāri piedāvāja tās paaugstināt, taču apdāvinot ministrus ar tikpat lielu pielikumu kā indeksācijā pielikts pensijām – vidēji trīs četri eiro. «Vienkārši smieklīgi,» tā indeksāciju vērtē pensionāri. Indeksācijas rezultātā pensijas pielikums patiešām ir salīdzinoši neliels, taču tas tāpēc, ka oficiālie rādītāji neuzrāda inflāciju, kas būtiski ietekmētu pensijas pielikumu, proti, ja pensiju indeksācijā šoruden netiktu izmantots arī algu pieauguma koeficients, pensiju pieauguma vispār nebūtu, jo inflācija ir zemāka par skaitli «viens». Tomēr, neraugoties uz racionālo izskaidrojumu, pensionāru vilšanās ir milzīga – kā Neatkarīgajai sacīja pensionāri, «tā indeksācija, tas ir izsmiekls».
Tāpēc pensionāri vēlas citu kārtību pensiju indeksācijai. «Ja mēs atceramies, ka pirms gada pulcējāmies Rīgas centrā uz sapulci, mums bija četras galvenās prasības,» atgādināja Kārlis Ķergalvis no Jaunpils. «Viena no tām – veikt maksimāli taisnīgu pensiju indeksāciju. Tā ir notikusi, taču pēc indeksācijas ir palicis tikai rūgtums, jo nav ievēroti pensionāru federācijas rosinātie solidaritātes principi – tas ir, vairāk palielināt pensijas cilvēkiem ar mazāku pensiju, bet tagad jo mazāka pensija – jo mazāks pielikums.» Pensionāri gan arī pauda uzskatu, ka pensiju indeksācijā vajadzētu ņemt vērā darba stāžu, un tā būtu vistaisnīgākā indeksācija.
Antons Ločmelis no Balvu pensionāru biedrības teica, ka pensionāri pieprasa neapliekamo minimumu pensijām noteikt iztikas minimuma līmenī. Nav godīga situācija – no vienas puses, mums indeksē, no otras, paņem nost. «Pensionārus nomāc sociālā nevienlīdzība,» teica A. Ločmelis. «Tas, ko mēs redzam, ir runas, runas, kurām pretim izšķērdība, nelietderīga valsts naudas izlietošana.» Ar aplausiem pensionāri uzņēma kunga priekšlikumu samazināt deputātu skaitu Saeimā, bet atalgojumu valdēs noteikt nevis pēc statusa, bet nostrādātā stundu skaita, kā arī nepieļaut tādu sistēmu, ka var strādāt un saņemt atalgojumu 8 – 9 darbavietās.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (viņš ir ievēlēts Saeimā no ZZS saraksta) norādīja, ka jaunajai Saeimai un valdībai jākoncentrē spēki ekonomiskās attīstības virzienā, darba vietu radīšanā, cīņai ar ēnu ekonomiku. «Tikai tas var radīt pamatu pensiju palielināšanai,» teica A. Siliņš. Pensionāri arī iestājas par to, lai sociālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti tikai sociālās aizsardzības vajadzībām, jo līdz šim vienmēr izskanējis, ka pietrūkst naudas pensiju palielināšanai un citu – sociālu – jautājumu risināšanai. Pensionāri lūdz izskatīt iespēju, ka nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā par savu vienīgo mājokli, un veidot veselības apdrošināšanu pensionāriem.
Pensionārs K. Ķergalvis norādīja uz vēl vienu netaisnību – pensiju piemaksām: «Ja šogad iet pensijā pensionārs ar 41 darba stāža gadu, viņš par saviem 26 padomju laikos nostrādātajiem gadiem pensiju piemaksu nesaņem… Kāpēc? Jo tās kopš 2012. gada jaunpiešķirtajām pensijām vairs nepiešķir. Tā ir pensionāru diskriminācija pēc dzimšanas gada.» Viņš aprēķinājis, ka šādi pensionārs zaudē 25 eiro mēnesī, kas būtu pensiju piemaksa.
Pensionārus uzklausīja 11. Saeimas deputāti Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) un Aija Barča (Liepājas partija, ZZS), Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs), jaunievēlētie – Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) un Mārtiņš Šics (Reģionu partija).