Cēsu klēts – ideāla vieta biznesam

© publicitātes foto

Domājot par vietu, kur atvērt biroju, tiek izvirzītas dažādas prasības: ģeogrāfiskais novietojums, infrastruktūras piemērotība, atbilstoša platība, nomas maksa un ekspluatācijas izdevumi, blakus esošā infrastruktūra un konkrētā biznesa saistošo iestāžu pieejamība.

Piedāvājumā būs arī mazie biroji

Tirdzniecības un darījumu centra Cēsu klēts pārziņā esošās ēkas ir jauni projekti, kas būvēti 2005. un 2007. gadā, kuros ievēroti mūsdienu biznesa vajadzību priekšnoteikumi: ērta satiksme un optimāls ģeogrāfiskais novietojums, kas sniedz iespēju viegli piekļūt objektam gan tā nomniekiem, gan klientiem; prasībām atbilstoša infrastruktūra ar pieejamības nodrošinājumu arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem; modernas plaša spektra inženierkomunikācijas un sakaru infrastruktūra; zemas ekspluatācijas izmaksas, ko nodrošina ēku energoefektivitāte; dažāda lieluma telpas.

Pēdējos gados arvien pieprasītāki ir mazie biroji, tāpēc arī patlaban ēkās Pļavas ielā 5 norit rekonstrukcijas darbi, kā rezultātā tiks izveidotas trīs jaunas biroja telpas ar vidējo platību 20 m2.

Cēsu klēts direktore Ilze Rubene stāsta: «Mūsu telpās izvietoti plaša spektra pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi. Pēdējā laikā, kad mainījušies noteikumi par ģimenes ārstu prakšu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, palielinājusies interese par telpu nomu no ārstniecības pakalpojumu sniedzēju puses, jo mūsu ēkas atbilst jaunajām prasībām. Ļoti būtisks ir telpu siltuma un tā izmaksu jautājums – mūsu ēkās ir uzstādīti autonomās gāzes apkures katli, kas dod iespēju koriģēt siltumu atbilstoši nepieciešamībai, kā arī ēkas ir siltinātas, kas nozīmē, ka kopējās siltuma izmaksas ir zemākas.»

Bznesa inkubators – atbalsts jaunajiem uzņēmējiem

Cēsu klēts ēkā Pļavas ielā 3a sev telpas atradis arī Cēsu biznesa inkubators Magnus. Piecu gadu pastāvēšanas laikā Magnus ir bijusi pirmā mājvieta 137 jaunajiem uzņēmumiem. Valdes priekšsēdētājs Agris Lapiņš vēsta, ka uzņēmumi ir bijuši ļoti dažādi un daudzi no tiem guvuši labus panākumus ne tikai vietējā mērogā, bet arī starptautiskajos tirgos. Runājot par vietējiem, kā īpaši veiksmīgu piemēru viņš min konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumu Vinetas un Allas Kārumlāde, kas dažu gadu laikā ir strauji attīstījies un paplašinājies un tagad nodarbina jau padsmit cilvēkus. Arī SIA Datnet, kas piedāvā internetu un dažādus ar to saistītus pakalpojumus, ir Magnus veiksmes stāsts, un abi šie uzņēmumi bija vieni no pirmajiem inkubatorā. Pēdējā gada laikā ļoti labi strādā pašvaldības atbalstītā programma, kuras mērķis ir attīstīt lietišķās mākslas un pakalpojumu sniegšanas vietas vecpilsētā. Uzņēmums Certes, kurš veiksmīgi ir pilnveidojis ASV radītu apskaņošanas sistēmu, arī ir viens no Magnus audzēkņiem. Vaicāts par priekšrocībām, ko paver biznesa uzsākšana biznesa inkubatora ietvaros, Lapiņš skaidro: «Mēs jaunajiem uzņēmumiem piedāvājam izmantot ES, valsts un pašvaldības izstrādātās atbalsta programmas. Augustā noslēdzās programma, kas piedāvāja jaunajiem uzņēmumiem atbalstu līdz 85%, tagad gatavojam pieteikumu Ekonomikas ministrijas un LIAA izsludinātajai programmai, kas īstenosies 2015. gadā. Atzīmēšu, ka nākamgad tiks izsludināts konkurss par atbalsta saņemšanu nākamajiem pieciem gadiem. Piesaistot dažādu avotu finansējumu, mēs varam dot iespēju augt un attīstīties reģiona jaunajiem uzņēmējiem.»

Viens no darbību veicinošajiem apstākļiem, kas atvieglo jauno uzņēmumu darbību, ir biznesa inkubatora atrašanās vieta – Cēsu klēts ir daudzfunkcionāls tirdzniecības un darījumu centrs, kurā izvietotas arī vairākas valsts iestādes, Altum konsultāciju birojs, grāmatvedības, juridiskās un IT tehnoloģiju firmas.

Biznesa inkubators Magnus sadarbībā ar Cēsu klēti joprojām gaida jaunus uzņēmumus, te pieredzējuši speciālisti vienmēr iedziļināsies jaunā uzņēmēja šaubās un neskaidrībās, lai maksimāli efektīvi rastu piemērotākos risinājumus! Joprojām tiek stingi ievērots darba princips: pirmā konsultāciju stunda – bez maksas!

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.