Lai gan nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības ir samazinājušās vidēji par trešdaļu salīdzinājumā ar pērno gadu, nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) šogad dzīvokļu, māju un zemes īpašniekiem nāksies samaksāt aptuveni divtik, cik 2009. gadā, liecina Neatkarīgās aprēķini.
Nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu lielākoties ir samazinājušās par aptuveni 30 procentiem. Salīdzinot publiski pieejamo informāciju par kadastrālajām vērtībām 2009. gadā un Valsts zemes dienesta aktualizētās kadastrālās vērtības 2010. gadam, Neatkarīgā secināja, ka lielākajai daļai īpašumu kadastrālās vērtības ir samazinājušās aptuveni par 28 līdz 38 procentiem. Īpašumiem Rīgā vērtību kritums ir bijis straujāks nekā lauku rajonos. Piemēram, viena konkrēta divistabu dzīvokļa Ziepniekkalnā kadastrālā vērtība 2010. gadā ir par 29 procentiem zemāka nekā 2009. gadā. Savukārt zemes kadastrālā vērtība vienai konkrētai zemnieku saimniecībai Talsu novadā ir samazinājusies par aptuveni 3 procentiem, bet būves kadastrālā vērtība - par 24 procentiem.
Tajā pašā laikā ir arī daļa īpašumu, kuriem kadastrālā vērtība ir nedaudz pieaugusi. Piemēram, viena konkrēta trīsistabu dzīvokļa Ernestīnes ielā Rīgā kadastrālā vērtība šogad ir noteikta 14 971 lats, bet pērn tā kadastrālā vērtība bija 13 523 lati.
Īpašumu kadastrālā vērtība ir svarīga, aprēķinot valsts nodevu, piemēram, lai nostiprinātu īpašumu zemesgrāmatā, kā arī aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli.
Tomēr, pat neraugoties uz to, ka īpašumu kadastrālās vērtības lielākoties ir samazinājušās, nekustamā īpašuma nodoklī iekasējamā summa šogad palielināsies, jo pieaugušas nodokļa likmes.
Izmaiņas likumā Par nekustamā īpašuma nodokli paredz no 2010. gada mainīt nodokļa bāzi un likmi – palielināt nodokļa likmi zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām un inženierbūvēm līdz 1,5 procentiem no to kadastrālās vērtības, saglabājot 25 procentu nodokļa pieauguma ierobežojumu pašreiz esošajiem nodokļa objektiem līdz 2010. gada beigām. Paredzēts aplikt ar papildlikmi 1,5 procentu apmērā neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Pērn nodokļa likme zemei bija 1 procents neatkarīgi no tā, vai uz tās notiek vai nenotiek saimnieciskā darbība.
Šogad ar nekustamā īpašuma nodokli apliks arī dzīvojamās ēkas – par kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu piemēros likmi 0,1 procents, par kadastrālo vērtību no 40 001 līdz 75 000 latu – 0,2 procenti, par kadastrālo vērtību virs 75 000 latu – 0,3 procenti no kadastrālās vērtības.
Likums arī nosaka minimālo nodokļa maksājumu pieci lati katram nodokļa maksātājam. Tas neattiecas vienīgi uz trūcīgām un maznodrošinātām personām, no kurām pašvaldības būs tiesīgas neiekasēt noteikto minimumu.
Likumā noteikts, ka 2010. gadā nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma paziņojuma nosūtīšanas termiņš ir ne vēlāk kā 15. septembris. Savukārt pirmais nodokļa maksāšanas termiņš nedrīkst būt agrāk kā vienu mēnesi pēc nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas. Līdz šim paziņojuma nosūtīšanas datums bija 15. februāris, bet maksājumu veikšanai – 31. marts.
Nekustamā īpašuma nodokli pilnībā administrē pašvaldības. Tās saņem no Valsts zemes dienesta datus par nekustamā īpašuma objektu īpašniekiem un kadastrālo vērtību. Balstoties uz šo informāciju, pašvaldība aprēķina maksājamo nodokli un katram nodokļa maksātājam nosūta nodokļa maksāšanas paziņojumu.
Tiek prognozēts, ka kopumā no šīm izmaiņām ieņēmumi 2010. gadā pašvaldību budžetos palielināsies par 29,7 miljoniem latu.