Straujuma: Valsts atgūs visus "Liepājas metalurgā" ieguldītos līdzekļus

Valsts atgūs visus AS "Liepājas metalurgs" (LM) ieguldītos līdzekļus, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šodien valdība pilnvarojusi Finanšu ministriju (FM) piekrist LM pārdošanai. "Tiklīdz pārdošanas līgums tiks parakstīts, investors paudīs gatavību ieguldīt uzņēmuma darbības uzsākšanā, papildus iemaksājot to summu, kas noteikta kā pirmais maksājums. Mums ir arī starptautiskas bankas garantijas par visu summu, ko uzņēmums plāno iemaksāt," teica Straujuma.

Premjerministre atzina, ka LM darbību varētu atsākt šā gada novembra vidū, bet varbūt nedaudz vēlāk. "Būtībā darījums ir noslēgts, un gaidām, kad uzņēmums atsāks darbību," uzsvēra valdības vadītāja.

Vaicāta, vai saistībā ar LM darījumu būs nepieciešama vēl kāda valdības sēde un Ministru kabineta lēmums, Straujuma sacīja, iespējams, FM vēlēsies skatīt šo jautājumu kādā valdības sēdē, tomēr būtībā Ministru kabinets LM jautājumā visu ir izdarījis.

Šodien valdība izskatīja jautājumus, kas saistīti ar LM pārdošanas procesu un tā grafiku, kā arī uzklausīja informāciju par uzņēmuma darbības ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un publiskajām finansēm. Pašreizējie aprēķini rāda, ka valsts varēs atgūt visus no valsts budžeta samaksātos līdzekļus, kuri ieguldīti galvojuma atmaksai Itālijas bankai "UniCredit SpA", informē FM.

"Realizējot šo darījumu, nemainīgs paliek nosacījums, ka investoriem jau šogad ir jānodrošina rūpnīcas darbības atsākšana, kā arī jānorāda tas, kā tiek plānots nodrošināt uzņēmuma darbību ilgtermiņā. Pašreizējie aprēķini rāda, ka valsts varēs atgūt visus no valsts budžeta samaksātos līdzekļus, kuri ieguldīti galvojuma izpildē. Tādējādi uzņēmuma darbības atsākšana ir ļoti svarīga Liepājas pilsētai, nodarbinot vietējos iedzīvotājus, kā arī valsts tautsaimniecības izaugsmei kopumā," norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ņemot vērā Ministru kabinetā izskatīto ziņojumu, LM 2011. un 2012.gadā bija 13.lielākais uzņēmums Latvijā, kā arī viens no lielākajiem darba devējiem un eksportētājiem. Uzņēmuma saražotā produkcija veidoja aptuveni 5% no visas Latvijas apstrādes rūpniecības kopumā jeb 0,7% no tautsaimniecības kopējās pievienotās vērtības.

Saskaņā ar FM un administratora konsultanta "Prudentia" veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot LM darbību 2015.gadā ar jaudu, pielīdzināmu 80% no 2012.gada ražošanas jaudas un 2016.gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam ir pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tiktu saņemti nodokļos.

FM norāda, ka, realizējot šo darījumu, jau pirmajā maksājumā tiks atgūti līdzekļi, kas tika ieguldīti uzņēmuma uzturēšanā pēc tā darbības pārtraukšanas. Tāpat atsevišķi no rūpnīcas tiek realizētas arī citas ķīlas. Piemēram, Valsts kase jau ir saņēmusi 768 000 eiro no medicīniski sanitārās daļas realizācijas.

Patlaban investors ir iemaksājis vienu miljonu eiro kā apliecinājumu savu nodomu nopietnībai. Pēc pirkuma līguma noslēgšanas maksājumi tiks sadalīti desmit gados - ar gada maksājumu deviņi miljoni eiro. Par nodrošinājumu kalpos līdzšinējās un papildu ķīlas, kā arī komercbankas galvojums.

Jau ziņots, ka tiesības slēgt darījumu par LM pamatražotnes iegādi ieguvis Ukrainas uzņēmums "KVV Group". "KVV Group" par LM ir piedāvājusi maksāt 107 miljonus eiro.

Ieguldot papildu 30 miljonus eiro, Ukrainas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu LM jau šogad.