Pielīdzina Latvijas ceļus Eiropai
Jāpapūlas vēl tikai mazliet, lai Latvijas robežas šķērsošana virzienā no Lietuvas uz Jelgavu uzvestu uz labāka ceļa Latvijā nekā Lietuvā.
Daudzus gadus Latvijas ceļu daļa maršrutos Jelgava – Šauļi un Liepāja – Klaipēda bija kā speciāli veidota antireklāma Latvijai. Bija grūti saprast, kāpēc šie posmi radīja tik sliktu iespaidu ne tikai salīdzinājumā ar Lietuvas, bet arī ar citiem Latvijas lielceļiem un kāpēc tā sauktajos treknajos gados neatradās nauda šo ceļa posmu sakārtošanai. Tikai pēdējos gados situācija izmainījās. Ar 2013. gada 9. oktobri datēti satiksmes ministra Anrija Matīsa solījumi Saeimas Pieprasījumu komisijai, ka darbi uz šiem ceļiem sākšoties nākamgad. Nu jau var teikt, ka solījums izpildīts vismaz Jelgavas virzienā. Uz nākamo gadu tur paliks tikai neliels ceļa posmiņš, kas lieku reizi atgādinās, kāds šis ceļš daudzus gadus iepriekš bijis visā garumā.
Ceļš no Lietuvas uz Jelgavu bija slikts, par spīti savam dubultapzīmējumam ne vien ar A8 vietējā ceļu tīklā, bet arī ar E77 Eiropas ceļu kartē, kas rāda, ka E77 savieno Eiropas vidieni ar Krieviju. Latvijas teritorijā tas iet līdz Rīgai un pa Rīgas apvedceļu pārtop Vidzemes šosejā, kas aiziet Pleskavas virzienā. Ceļa garums no Jelgavas līdz Lietuvas robežai ir 33 km. Valsts ceļu būvi finansējošais uzņēmums Latvijas Valsts ceļi (LVC) sadalīja šos kilometrus uz pusēm un izsolīja ceļa labošanas darbus, pie kuriem tikušas būves firmas Strabag un Lemminkainen. Pašlaik Strabag jau velk satiksmi organizējošās svītras uz pilnīgi izveidotā asfalta seguma, kā arī pabeidz pilnīgi pārbūvēt tiltu pāri Platones upei. Lemminkainen ir izveidojis asfalta pamatni lielākajai daļai ceļa savā objektā. Ceļa labošana atstāj ceļu tā pierastajā novietojumā, un tikai dažās vietās tiek norakti un no jauna bērti ceļa nesošie slāņi. Viena šāda vieta atrodas uz pašas robežas starp Lietuvu un Latviju. Tas bijis nepieciešams, lai vārda visburtiskākajā nozīmē pielīdzinātu ceļu Latvijas pusē ceļam Lietuvas pusē – lai jauno asfalta kārtu augstums Latvijā pilnīgi sakristu ar jau esošo ceļu.
Vakar LVC ņēma paraugus no jau uzklātās pamatnes un tagad vērtēs, vai tā atbilst visām prasībām, kādas LVC izvirzījuši savā pasūtījumā par 5,6 miljoniem eiro (cenā nav iekļauts pievienotās vērtības nodoklis). Pēc tam jāseko asfalta virskārtas klāšanai. Strabag ir ieguvis pasūtījumu par 6,5 miljoniem eiro. Latvija var atļauties šādus pasūtījumus tāpēc, ka Eiropas Savienības palīdzības fondi sedz 85% no to izmaksām.
Par braucējiem no Lietuvas uz Jelgavu, Rīgu utt. gādā arī Jelgavas pilsētas pašvaldība. Strabag objekts beidzas pie pilsētas administratīvās robežas, no kuras 2,4 km garu šosejas posmu pašlaik labo ceļu būves firma Igate. Asfalta seguma nomaiņa, gājējiem paredzētu joslu un autobusu pieturvietu izbūve, caurteku likšana un vēl citi darbi novērtēti par nepilniem 1,3 miljoniem eiro, kurus sametušas pašvaldība (0,8 miljoni) un Latvijas valsts (0,5 miljoni).
«Esam ar mieru visu paciest, lai tikai ceļš kļūtu labs,» Neatkarīgajai teica Jelgavas novada Elejas pagasta pārvaldes vadītājs Leonīds Koindži-Ogli. Eleja šobrīd daudzviet līdzinās būvlaukumam, jo uz ceļa labošanas rēķina Eleja tiks pie jauna apgaismojuma, pie atjaunotas ūdens noteces sistēmas. Ar darbu beigām šīs neērtības gan beigsies, bet radīsies citas, jo satiksmes intensitātei būs jāpieaug, bet Eleja nevar sarūmēties tikai vienā pusē šosejai. Vēsturiski veidojies tā, ka, skatoties no Rīgas, dzīvojamās ēkās atrodas pārsvarā šosejas kreisajā, bet skola un vēl daži iedzīvotājiem vajadzīgi objekti – labajā pusē. Pašvaldība panākusi, lai turpmāk Eiropas līmeņa satiksmi regulētu luksofors. Jādomā, ka tas satiksmi bremzēs mazāk, nekā līdz šim to darīja ceļā esošās bedres. Uz E77 lielceļa sagaidāms vairāk lielgabarīta kravu pārvadājumu, sagaidāmi lietuvieši, kuriem labs ceļš uz Rīgu būs arguments izmantot Rīgas, nevis daudz tālākās Viļņas un Kauņas lidostas. «Tikai tāpēc Eleja ir radusies, ka te krustojas ceļi,» atgādināja L. Koindži-Ogli. Pēc tagadējās nomenklatūras, E77 krustojas ar vietējās nozīmes ceļu P103 Bauska – Dobele. Var jau būt, ka no Elejas muižas atlikušās ēkas kādreiz tiks atjaunotas līdz tādam spožumam, kas padarīs Eleju par brauciena mērķi, nevis īslaicīgu pieturas punktiņu vienā no divām Elejas kafejnīcām.