Situācija darba tirgū ietekmē demogrāfiju
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem šā gada 2.ceturksnī nodarbināto skaita pieaugums turpināja palēnināties - salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nodarbināto skaits faktiski saglabājies nemainīgs.
Kā norāda, Normunds Ozols, EM Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs, kopumā gada otrajā ceturksnī bija nodarbināti 889,1 tūkst. iedzīvotāju jeb 59,3% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar 2013.gada 2.ceturksni, nodarbinātības līmenis ir palielinājies par 1,4 procentpunktiem.
Tendence ar vien skaidrāk iezīmē sarežģīto demogrāfisko situāciju, ko apliecina arī nodarbinātības līmeņa pieaugums kopsolī ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita kritumu.
Šā gada 2.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 995,3 tūkst., kas bija par 8,4 tūkst. jeb 0,8% mazāk nekā 2013.gada atbilstošā periodā. Tikmēr turpināja palielināties iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte - iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 1,1 procentpunktiem un bija 66,4%.
Bezdarba līmenis 2014.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2013.gada atbilstošo periodu, samazinājās par 0,7 procentpunktiem - līdz 10,9%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni tas samazinājies par 1,2 procentpunktiem. Būtiski samazinājies ilgstošo darba meklētāju īpatsvars darba meklētāju vidū. Salīdzinot ar 2013.gada 2.ceturksni, ilgstošo darba meklētāju īpatsvars ir samazinājies par 8,6 procentpunktiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 3,4 procentpunktiem. Kopumā 2014.gada 2.ceturksnī bez darba bija 106,2 tūkst. iedzīvotāji, no kuriem bez darba ilgāk par gadu bija 42,4 tūkst. jeb 40,2%.
Saskaņā ar EM prognozēm, 2014.gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, tomēr lēnākos tempos kā tas bija iepriekšējos divos gados. No vienas puses to ietekmēs zemās bāzes efekta pakāpeniskā samazināšanās darba tirgū, no otras puses - iespējamā izaugsmes tempu palēnināšanās, saistībā ar notikumiem Ukrainā un Krievijas importa embargo ieviešanu.
Vienlaikus nepieciešami tūlītēji risinājumi demogrāfijas tendenču negatīvo seku mazināšanai, kas turpmākajos gados ar vien vairāk ietekmēs situāciju darba tirgū.