Valdība šodien lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, kā arī eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro, šodien pēc valdības sēdes atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Dombrovskis stāstīja, ka šodien tika pieņemti lēmumi par Krievijas sankciju rezultātā cietušo uzņēmumu definīciju, kas paredz, ka īpaši atvieglojumi būtu piešķirami tiem uzņēmumiem, kuru eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10% no kopējās realizācijas apjoma. Tas pats kritērijs attiecas uz šo uzņēmumu piegādātājiem.
Ministrs piebilda, ka valdībai ir zināmi visi uzņēmumi, kas atbilst minētajai definīcijai, taču konkrēti uzņēmumi un skaits netika nosaukts.
Tāpat valdība pieņēmusi lēmumu, ka Ekonomikas ministrija (EM) divu nedēļu laikā rod risinājumu, lai cietušajiem uzņēmumiem palīdzētu ar kredītu garantijām. Dombrovskis atzina, ka 30-40 miljoni ir maksimālā summa, ko novirzīt kredītu garantijām, bet uz vienu uzņēmumu šī summa nebūs lielāka par vienu miljonu eiro.
Valdība arī lēma, ka EM no saviem līdzekļiem eksporta tirgu apgūšanai pārdalīs piecus miljonus eiro. "Eksporta tirgu apgūšanā tiks izmantota jauna pieeja, proti, ja līdz šim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vairāk finansēja īsas vizītes uz konferencēm un izstādēm, tad jaunā pieeja paredz finansēt nozares ekspertu ilgāku - divu trīs mēnešu - klātbūtni mērķa valstīs," skaidroja ekonomikas ministrs.
Tika arī pieņemti lēmumi par iespējamām cietušo uzņēmumu nodokļu brīvdienām. Pēc Dombrovska sacītā, Finanšu ministrija esošās likumdošanas ietvaros izskatīs iespēju atcelt uzņēmuma ienākuma nodokļa avansu, savukārt Valsts ieņēmumu dienests izvērtēs iespēju pagarināt Krievijas sankciju skarto Latvijas uzņēmumu nodokļu samaksu par pieciem gadiem.
Sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) EM vērtēs atbalsta iespējas piena nozarei, savukārt Satiksmes ministrija vērtēs iespēju cietušos transporta operatorus atbrīvot no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa.
Dombrovskis arī informēja, ka EM vismaz reizi nedēļā Tautsaimniecības padomē uzturēs dialogu ar cietušajām nozarēm, kā arī ministrija valdībai reizi nedēļā ziņos par situāciju ekonomikā.
Savukārt premjerministre Laimdota Straujuma (V) piebilda, ka zemkopības jomā tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai paplašinātu kredītu galvojumus un subsidētu kredītprocentus. Tāpat zemkopības jomā plānots vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu Eiropas Savienības valstīs paaugstināt intervences cenu.
Vaicāta, vai varētu atvieglot arī vietējo ražotāju dalību valsts iepirkumos, Straujuma atzina, ka valdība šodien pieņēma lēmumu par pārtikas kvalitātes shēmu, kas paredz ieviest Latvijas pārtikas kvalitātes zīmi "Bordo karotīte".
"Pastāv iespēja, ka šo kvalitātes zīmi varētu iekļaut iepirkumu specifikācijā. Tāpat ZM ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un bērnudārzos," norādīja valdības vadītāja.
Kā ziņots, Krievija noteikusi pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, tāpat arī saldējums.