Sev vien zināmu apsvērumu dēļ Latvijas amatpersonas ir pārliecinātas, ka enerģētikas nozari Krievijas sankcijas neskars un gāzes cena, piemēram, rīt netiks pacelta sešas vai desmit reizes. Arī uzņēmums Latvijas gāze sava akcionāra vārdā sola stabilitāti. Neesot nekādu indikāciju, ka Krievija varētu izmantot gāzes (ne) piegādes kā vēl efektīvāku sankciju papildus pārtikas tirgus slēgšanai. Tad ietekmēti būtu pilnīgi visi, sākot no Eiropas metalurģijas uzņēmumiem, lauksaimniekiem un beidzot ar katru mājsaimniecību, kas lieto gāzes plīti.
Ministrs optimisma pilns
Latvijā ir gana daudz mājokļu, kas tiek arī apkurināti ar gāzi, nemaz nerunājot par teciem, kas gāzi dedzina Daugavas labā krasta vajadzībām. Taču Ekonomikas ministrija nav domājusi, vai un kā iedzīvotājiem palīdzēt atbrīvoties no gāzes atkarības. Ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sarunā ar Neatkarīgo apstiprina – programmas, lai uz jumta uzstutētu saules baterijas, ir, savukārt tādas, kas palīdzētu gāzes apkures katlu aizstāt ar daudz uzticamāko malkas krāsni vai šķeldas katlu, nav un arī nebūs. «Bet es šaubos, ka Krievija ies uz sankcijām enerģētikas jomā.» Ministrs ir optimistisks. Ja tomēr ies – šo ziemu esot iespējams pārdzīvot ar Inčukalna gāzes krātuvē jau iepumpētajiem miljards kubikmetriem. Kritiskā situācijā iespējams piesavināties bufergāzi, ar ko varētu iztikt pat divus gadus, līdz uzbūvētu sašķidrinātās gāzes termināli gāzes iepirkšanai no citām valstīm. «Iespējams, varēs rēķināties ar augstākām cenām, bet nedomāju, ka varētu būt situācija, ka gāzes piegāde vispār tiek pārtraukta.»
Ir kara stāvoklis
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš ministra izteikumus uztver ar krietnu devu vīpsnas – politiķim taču jāmierina vēlētāji, nevis jābiedē viņi. Bet bufergāzes pieminēšana vispār esot bezatbildība. Tās aiztikšana faktiski nozīmētu krātuves iznīcināšanu. Turklāt gāze krātuvē jau nepieder Ministru kabinetam, bet gan tiem, kuri to iepumpējuši – igauņiem, lietuviešiem, Gazpromam, Latvijas gāzei. Ārkārtas situācijā valsts to var rekvizēt, taču par pilnu tā brīža tirgus cenu.
Pretstatā ministram eksperts ir pārliecināts, ka ikvienam gāzes patērētājam pašlaik ir jādomā, kā rīkoties, ja gāzes piegāde pēkšņi tiks pārtraukta vai arī cena uzkāps debesīs. «Nav jākrīt panikā, bet jārīkojas, kā pieņemts enerģētikas sektorā – vienmēr gatavoties uz vissliktāko. Aukstāko ziemu un piegāžu pārtraukumiem.» Kopš pavasara attiecības ar Krieviju tikai pasliktinās. «Nav ko mānīt sevi – šis ir kara stāvoklis, un karā šauj pa plānākajām bruņām.» Sankcijas pārtikas sektoram neesot tā sāpīgākā vieta, kurā trāpīt. Ar gāzi Krievija var nodarīt daudz lielākus zaudējumus tās atkarīgajām valstīm. Tātad ikvienam jārēķinās, ka ziemā var nākties gādāt rokā vecās labās godmaņa krāsniņas – gluži kā deviņdesmito sākumā. «Toreiz izdzīvojām, izdzīvosim arī tagad,» ir pārliecināts J. Ozoliņš.
Bet ja nu tomēr...
Latvijas gāze savukārt uzsver, ka šobrīd nav ne mazāko indikāciju, ka Krievija arī gāzi varētu izmantot sankciju karā. Uzņēmuma Starptautisko attiecību daļas vadītāja Andra Ješinska Neatkarīgajai apgalvo: «Sankcijas pilnīgi neko nav mainījušas. Pārtikai nav nekāda sakara ar gāzi. Piegādes ir absolūti drošas.» Apliecinājums tam jau atrodas Inčukalna gāzes krātuvē – 70% no Latvijas apgādei nākamajā sezonā nepieciešamā gāzes daudzuma esot iepumpēti. Iesūknēšana turpināsies līdz oktobrim. Uzņēmuma runasvīrs Vinsents Makaris atgādina, ka process sākts vēlāk, jo siltās ziemas dēļ krātuvē bija liels gāzes pārpalikums.
Latvijas valdības optimisms attiecībā uz gāzes piegādēm varbūt arī izskatās aizdomīgs, jo jebkādas sarunas ar Krieviju šobrīd notiek tikai caur Briseli vai, precīzāk, pat nenotiek. Savukārt Latvijas gāzei nekādu ierobežojumu nav. «Mēs esam privāts uzņēmums, un komunikācija notiek arī ar šo vienu no akcionāriem. Viss tiešām ir pilnīgā kārtībā,» galvo Vinsents Makaris. Uz šādu labu ziņu fona jācer, ka enerģētikas konsultanta J. Ozoliņa ieteikums gatavoties ļaunākajam, proti, gāzes avota izsīkšanai, ir tikai profesionāls pesimisms.