28. jūlijā SIA "Autonams”, masu saziņas līdzekļos izplatīja informāciju, kurā tika minēts, ka SIA „GSM Apsardze” nodarbojas ar ļaunprātīgu uzņēmuma sagrābšanu jeb reiderismu.
Kā norāda SIA „GSM Apsardze” pārstāvji, izplatītā informācija ir ne tikai apmelojoša, bet arī neatbilst īstenībai, jo SIA „Autonams” jau labu laiku cieš finansiālas grūtības, laikus nevar norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, uzņēmums ir ieķīlājis savu mantu vairāk kā 637 000 Euro apmērā, vairāk kā 48 000 Euro ir parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī, Autonams ir parādā „GSM Apsardzei” vairāk kā 85 000 Eiro, lai gan naudu par sniegtajiem pakalpojumiem SIA „Autonams” no klientiem ir saņēmis. Sasāpējusī finansiālā situācija arī kalpo par iemeslu, lai negodīgas konkurences ceļā mēģinātu publiski nomelnot konkurentu reputāciju, cenšoties nezaudēt tirgus pozīcijas. „GSM Apsardze” šobrīd plāno vērsties tiesā ar prasību piedzīt visus līdzekļus no SIA „Autonama”.
„GSM Apsardze” šobrīd ir lielākais autoparka pārvaldītājs Latvijā, kurš piedāvā pilnīgu autoparka kontroli izmantojot dažādus interneta risinājumus un programmatūras, kā seko, navirec un gsmauto. Pateicoties šīm programmatūrām izmantojot interaktīvās kartes, kurās var redzēt, kas notiek ar automašīnām reālajā laikā, ir iespēja pilnīgi pārskatīt savu autoparku, ne tikai tiešsaistē sekot maršrutam, bet arī pievienot jaunus maršruta punktus.
Lai gan uzņēmums jau labu laiku veiksmīgi darbojas tirgū, negodprātīgas konkurences ceļā tiek mēģināts ietekmēt uzņēmuma pozīcijas mākslīgi radot ažiotāžu publiskajā telpā.
„31. maijā SIA „Autonams” saviem klientiem izplatīja informāciju, ka turpmāk tiks piedāvāta jauna programmatūras iespēja, lai gan informāciju par to, ka klientiem ir iespējams izmantot arī veco programmatūra, līdz galam netika izrunāts. SIA „Autonams” savus klientus vienkārši nolika fakta priekšā. Savukārt mēs, kā sadarbības partneri un pakalpojuma sniedzēji, pat netikām brīdināti, ka tiks mainīta programmatūra, lai gan tā ir tikai normāla biznesa prakse, ka servisa sniedzējs, kā minimums pirms šādām darbībām tiek informēts. Taču SIA „Autonams” ne tikai neinformēja mūs par šādām izmaiņām, noklusēja informāciju no klientiem par pakalpojuma izvēles iespējām, bet jau 31. maijā izdzēsa visus klientu datus no „GSM apsardze” servera, iepriekš par to nebrīdinot uzņēmumu, tikai pēc vairākām dienām atsūtot paziņojumu, ka sadarbība tiek lauzta. Lai gan uz to mirkli, SIA „Autonams” jau bija parādā desmitiem tūkstošu Eiro, kurus mēs līdz šim neesam saņēmuši, lai gan no klientiem Autonams naudu ir iekasējis. Šādā veidā būtiski tika ierobežota klienta brīva izvēle, kādus pakalpojumus viņi vēlas iepirkt, kas ir pretrunā ar patērētāju tiesībām un ir izraisījis lielu pretreakciju klientu vidū”, stāsta Juri Klein.
SIA „GSM Apsardze” norāda, ka jau šobrīd ir saņemti neskaitāmi zvani no klientiem, kuri jautā, kā viņi var izmantot savu veco programmatūru www.seko.lv. Daudzi jau ir noslēguši līgumus un interese tikai turpina augt.
„Klienti mums ir teikuši, ka viņi nevēlas izmantot jaunu programmatūru, jo tai nav tik laba funkcionalitāte, kas ir vecai programmatūrai, tā nav klientiem draudzīga un tai nav Jāņa Sētas karte un precīzas ielu adreses. Klienti nesaprot, kāpēc viņiem ir jāmaksā vairāk naudas, par zemākas kvalitātes servisu, un kāpēc viņiem mākslīgi tiek uzpiests, kādus pakalpojumus un pie kā iepirkt.
Cilvēkiem ir jādod brīvas izvēles iespējas, lai viņi iepērk pakalpojumus no tā uzņēmuma no kura vēlas, tāpēc, ja kāds vēlas izmantot sev ierasto seko programmatūru, viņiem atliek vien sazināties un turpmāk to izmantot kā agrāk”, informē Juri Klein.
Vienlaikus uzņēmums norāda, ka nav pieņemami arī izskanējušie apvainojumi par SIA Autonams datu bāzes negodprātīgu izmatošanu.
SIA „GSM apsardze ir iepirkusi klientu datu bāzi no CSDD. To var darīt jebkurš uzņēmums. Tas vai klients nolems ar mums sadarboties ir atkarīgs no tā, cik labi mēs strādāsim un pārliecināsim, ka spējam sniegt kvalitatīvākos pakalpojumus. Taču piedāvāt savus pakalpojumus nav liegts nevienam. Tas ir brīvas konkurences princips. Tieši tāpat, kā patērētājam ir tiesības izdarīt izvēli par labu vai sliktu konkrētam uzņēmumam. Galvenais, lai patērētājs netiktu ierobežots un šādas izvēles iespējas viņam arī tiktu nodrošinātas”, tā Juri Klein.
