Visbiežāk līdzekļus nelietderīgi tērē komandējumiem

Visbiežāk līdzekļi nelietderīgi tiek tērēti dažādiem komandējumiem, kam būtu jānotiek arī tad, ja nebūtu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē, tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kā aģentūra LETA uzzināja Prezidenta preses dienestā, tikšanās sākumā Krūmiņa informēja prezidentu par Latvijas prezidentūras ES Padomē 2013.gadā veikto izdevumu izlietojuma izvērtējumu, galvenokārt pārbaudot, vai līdzekļi, kas paredzēti, lai sagatavotos prezidentūrai, netiek izlietoti iestāžu regulāro funkciju veikšanas finansēšanai, jo Ministru kabinetā apstiprinātie Prezidentūras finansējuma plānošanas pamatprincipi paredz, ka pasākumiem, kuru organizēšanai šie līdzekļi tiek tērēti, ir jābūt tieši saistītiem ar prezidentūras nodrošināšanu.

Krūmiņa norādīja, ka izlases veida pārbaudēs par 2013.gadu tika konstatēts, ka neatbilstoši iztērēti vismaz 282 000 eiro no 11,5 miljoniem eiro, kas tika piešķirti 15 resoriem. Tāpat viņa norādīja, ka visbiežāk līdzekļi nelietderīgi tērēti dažādiem komandējumiem, kam būtu jānotiek arī tad, ja nebūtu Latvijas prezidentūras, kā arī dažādiem remontdarbiem, kas tieši neietekmē darbu pie Latvijas prezidentūras. Krūmiņa arī vērsa uzmanību, ka finansējums šādiem pasākumiem jārod iestāžu pamatlīdzekļos, tādēļ ir aicinājusi izpildvaras vadību būt atbildīgākiem un noteikt skaidrākus spēles noteikumus.

Tāpat Krūmiņa vērsa prezidenta uzmanību uz atlīdzību ierēdņiem par papildu darbu prezidentūras uzdevumu veikšanai nepilnīgo regulējumu, kas ļauj šajos izdevumos iekļaut arī personas, kuru darbs nav saistīts ar prezidentūru, piebilstot, ka līdzīga pārbaude visās ministrijās tiks veikta arī par 2014.gada izdevumiem, lai šajā revīzijā konstatētais nekļūtu par pieņemamu situāciju.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī citi jautājumi, un Valsts kontrole izteica priekšlikumus situācijas uzlabošanai, ņemot vērā šā brīža apstākļus Latvijā valsts pārvaldē.

Krūmiņa īpaši uzsvēra nepieciešamību regulēt atbildības jautājumu amatpersonu darbībā par pieņemtajiem lēmumiem vai bezdarbību. Kā vienu no veidiem viņa piedāvāja budžeta veidošanas procesā ņemt vērā iepriekšējo gadu revīziju rezultātus par attiecīgajām iestādēm, piedāvājot neļaut iestādēm pieprasīt papildu budžeta līdzekļus, ja jau esošie iepriekšējā gadā tērēti neefektīvi. Viņa arī norādīja, ka Valsts kontroles pārstāvji ir gatavi piedalīties sēdēs, kur tiek lemts par budžeta līdzekļu piešķiršanu, ar savu vērtējumu par iepriekšējiem tēriņiem. Savukārt prezidents piebilda, ka tieši iekšējā audita sistēmu attīstīšana varētu būt pamats veiksmīgai kopīgās sistēmas attīstīšanai.

Apspriežot veiktās strukturālās reformas, Krūmiņa uzsvēra, ka lēmumi par resursietilpīgiem jautājumiem tiek pieņemti eksperimentējot, jo to sekas tā arī visbiežāk netiek izvērtētas un atbildību neviens nenes. Viņa gan atzina, ka atsevišķas strukturālas reformas nav nesušas iecerētos rezultātu ne sasniedzamo mērķu jomā, ne sagaidāmo ietaupījumu apjoma ziņā.

Kā piemēru viņa minēja kolektīvo pasākumu rīkošanu darbinieku motivācijai, norādot, ka pašreizējā situācija, kad šādi pasākumi nav aprakstīti vispār, nav veiksmīgs risinājums, jo katras iestādes vadītājs šobrīd rīkojas pēc saviem ieskatiem. Bērziņš piekrita Valsts kontroles ieteikumam valdībai nākt ar vispārīgu regulējumu šajā jautājumā.

Sarunas noslēgumā Krūmiņa uzsvēra, ka iestādes darbu nākotnē veidos tā, lai ieguldījums Valsts kontroles darbā ļautu radīt papildu līdzekļus vai ietaupīt dažādās citās jomās. Viņa arī piebilda, ka notiesāto personu skaitu neredz kā veiksmīga darba rādītāju, tai pašā laikā viņa atzina, ka izmeklēšanas kapacitāte par finanšu pārkāpumiem ir jāceļ gan prokuratūrā, gan policijā.