Strauji pieaug mājražotāju skaits; lielie ražotāji iebilst

Latvijā pēdējos gados sācies īsts mājražotāju pieauguma bums, kas saistīts ar atvieglotajām uzņēmuma atzīšanas prasībām nelielas ražotnes izveidošanai. Mazajiem pārtikas ražotājiem jau kopš 2009. gada nav jāveic uzņēmuma atzīšanas process, un tas būtiski atvieglo darbības uzsākšanu. Rezultāts šīm atvieglotajām prasībām ir acīmredzams - kopš 2009. gada, pēc PVD statistikas datiem, reģistrēto mājražotāju skaits ir pieaudzis no 365 līdz 1031.

Nelielo saimniecību produkcija kļūst arvien pieprasītāka, un tas, protams, ar ceļ dzīves līmeni laukos. „Šobrīd reģistrēt savu mājražotāju saimniecību ir krietni vienkāršāk nekā līdz 2009. gadam, un tas ļauj cilvēkiem laukos izdzīvot,” stāsta asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Daudzi šādi mājražotāji pēdējos gados ir veiksmīgi paplašinājušies, tāpēc Zemkopības ministrijas (ZM) darba grupa strādā pie jomas sakārtošanas, lai precīzāk definētu mājražotāja statusu un noteiktu, no kāda apgrozījuma un produkcijas daudzuma tam jākļūst par atzītu ražotāju.

Tiek strādāts pie tā, lai uzņēmumi, kas ražo dzīvnieku izcelsmes pārtiku, neveicot uzņēmuma atzīšanu, 35% no saražotās pārtikas drīkstētu realizēt sev piederošā veikalā ārpus ražošanas vai gatavošanas vietas, citam mājražotājam tālākai realizācijai, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam vai citam veikalam. „Līdz ar šiem grozījumiem samazināsies administratīvais slogs, jo mājražotājiem būs iespēja piegādāt dzīvnieku izcelsmes pārtiku citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, neveicot uzņēmuma atzīšanu. Tiks veicināta reģionu kulinārā tūrisma attīstība. Tiks radīta iespēja mājražotājiem saražoto pārtiku piegādāt, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri to savukārt spēs popularizēt, iekļaujot reģionam raksturīgu ēdienu gatavošanā un pasniegšanā,” iemeslu šiem grozījumiem skaidro ZM preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muciniece.

Tomēr, par spīti tam, atzītajiem pārtikas ražotājiem rodas iebildumi pret šiem jaunajiem grozījumiem: „Mājražotājiem jau ir zināmi atvieglojumi salīdzinājumā ar mazajiem ražošanas uzņēmumiem, kas tomēr ir izgājuši uzņēmuma atzīšanas procesu, un šāda likuma pieņemšana nebūtu īsti godīga, kā arī neveicinātu tik ļoti vēlamo lauksaimniecības nozares attīstību.

Protams, mājražotājiem ir jādod iespēja realizēt savu produkciju un reģistrēt uzņēmumu, bet, ja viņi vēlas realizēt 35% saražotās produkcijas trešajām personām, tad viņiem vajadzētu arī tiekties uz uzņēmuma atzīšanu,” Neatkarīgajai uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere. „Mums iebildumi būs, un mēs tos arī publiskosim,” viņa piebilst.

Pēc Lauku ceļotāja priekšsēdētājas A. Ziemeles domām, mājražotāji jebkurā gadījumā nav konkurenti atzītajiem uzņēmumiem un lielo ražotāju aizdomu pamatā ir tas, ka mazie uzņēmēji veido daudzveidīgāku piedāvājumu, līdz ar to ceļot pārtikas kvalitātes līmeni. „Ja pieņems šos grozījumus, mājražotāju produkcija kļūs plašāk pieejama un daudzveidīgāka, mēs visi iegūsim daudzveidīgāku un gardāku pārtiku,” stāsta A. Ziemele.