Pārtikas lieltirgotāju ambīcijas rūk

Latvijā pārtikas veikalu blīvums ir krietni mazāks nekā Skandināvijas valstīs, un, kā apgalvo amatpersonas, arī no krīzes Latvija ir veiksmīgi atkopusies. Tomēr lielie pārtikas tirgotāji pagaidām negatavojas būtiski paplašināt savu veikalu tīklu. Daļa veikalu ir bijuši spiesti meklēt investorus vai likvidēties.

Pārtikas cenām samazinoties par 0,5%, pārtikas preču mazumtirdzniecība gada laikā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājusies par 7,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā ievērojami dārgāki kļuvuši produkti, ko iedzīvotāji lieto ikdienā.

Lielie piebremzē

Vēl pirms pieciem gadiem lietirgotāju attīstības plāni bija grandiozi, piemēram, 2009. gadā Rimi Latvia strādāja pie 15 jaunu veikalu atvēršanas projektiem. Šobrīd šis mazumtirgotājs strādā pie divu nozīmīgu projektu īstenošanas Ogrē, un jau vasaras beigās viens no tiem – Rimi hipermārkets – Ogrē vērs savas durvis pircējiem, Neatkarīgajai stāstīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija. Jūlija beigās atvērs arī hipermārketu Jelgavā, nodrošinot gandrīz 100 jaunu darba vietu vietējiem iedzīvotājiem. Tas būs jau otrs Rimi hipermārkets Jelgavā. Maxima Latvijā šogad cer atvērt trīs jaunus veikalus. Tiesa, tos bija plānots atvērt jau pērn. «Pagājušā gada nogalē bija plānota divu jaunu veikalu atvēršana Rīgā – viens X formāta un otrs XX formāta –, kas pēc novembra notikumiem tika atlikta. Ceram, ka šogad šos veikalus atvērsim. Tāpat jau pagājušajā gadā plānojām veikala atvēršanu Salaspilī, kur mūs uzrunāja potenciālo telpu īpašnieks. Salaspilī iekavējās īpašumtiesību procesu risināšana no ēkas īpašnieka puses, tādēļ veikala atvēršana pērn tika atlikta, un paredzam, ka veikalu izdosies atvērt šogad. Pašlaik norisinās darbi arī pie viena veikala atvēršanas Krāslavā,» sacīja Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris. Tajā pašā laikā viens Maxima veikals, kas atradās 11. novembra krastmalā Rīgā, pavasarī slēgts, jo beidzās nomas līgums ar šīs ēkas īpašniekiem. Savukārt Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine informēja, ka šogad plānots atvērt 25 jaunus veikalus Elvi visā Latvijā.

Lai gan mazumtirgotāji uzskata, ka šajā nozarē konkurence Latvijā ir spēcīga, īstenībā veikalu blīvums uz vienu iedzīvotāju mūsu valstī ir zemāks nekā, piemēram, Skandināvijā. Turklāt šajā sektorā notiek uzņēmumu koncentrēšanās. 2009. gadā SIA Palink (Iki lielveikalu īpašnieks) nopirka lielveikalu ķēdi Nelda. Savukārt šā gada sākumā SIA Mego īpašumā nonāca SIA Palink ar visām tā īpašumā esošajiem lielveikaliem. Līdz ar to šā īpašnieka pārziņā šobrīd ir gandrīz 90 veikalu Latvijā.

Pirms 12 gadiem Latvijā veikalus plānoja būvēt Vācijas zemo cenu veikals Lidl, taču vēlāk no saviem plāniem atteicās un pārdeva visus līdz tam veikalu celtniecībai iegādātos zemesgabalus. Šobrīd Lidl būvē loģistikas centru Baltijai pie Kauņas, taču ziņu par iespējamu šā milža ienākšanu Latvijā pagaidām nav.

Sola neiedzīvoties uz likmju maiņu

Neviens no Neatkarīgās aptaujātajiem veikalniekiem neatklāja, cik patiesībā lielu tirdzniecības uzcenojumu piemēro veikalos pārdodamām precēm.

L. Podskočija neslēpa, ka preces cenā iekļauti izdevumi, lai nosegtu tās tirgošanas izmaksas. «Būtiskākās no šīm izmaksām ir komunālie maksājumi, darba algas, telpu īre, kā arī citas veikala izmaksas, piemēram, kredītkaršu apkalpošanas maksa, apsardze, mūzikas atskaņošanas autortiesības un citi izdevumi. Preces cenā iekļauts arī neliels peļņas procents, kas sniedz iespēju uzņēmumam turpināt strādāt un attīstīties. Vienlaikus konkurence mazumtirdzniecībā ir sīva, savukārt iedzīvotāju pirktspēja nav būtiski pieaugusi. Tāpēc mums ik produktam rūpīgi jāplāno, kādu uzcenojumu piemērot, lai pircēji priekšroku dotu tieši mūsu veikaliem,» sacīja L. Podskočija.

Maxima veikalu plauktos nopērkami pārtikas produkti, kuriem uzcenojums ir 0%, kā arī tādi, kam tas vidēji ir 15–20%, atklāja J. Beseris. «Ja vērtējam kopējās tendences (sākot no 2009. gada līdz 2013. gadam), tad vidējais uzcenojuma līmenis ir saglabājies vienmērīgs un praktiski nav mainījies. Ja runājam par uzcenojuma līmeni pašlaik, tad produktu gala cenu, arī uzcenojumu ietekmē visdažādākie faktori, sākot no produkta specifikas, ražošanas, izejvielu un loģistikas izmaksām, kā arī piegādātajiem apjomiem, akcijas piedāvājumiem u. c. faktoriem,» bilda Maxima pārstāvis.

Gan Rimi Latvia, gan Maxima Latvija atbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, vienlaikus solot, ka neizmantos to, lai paaugstinātu tirdzniecības uzcenojumu. Ja samazinās PVN likmi, tad attiecīgi tikšot samazinātas produktu cenas veikalos. Kā pozitīvu piemēru veikalnieki minēja 2012. gadu, kad, samazinoties PVN likmei par 1%, arī produkti šajos veikalos esot kļuvuši lētāki. Neatkarīgā gan secināja, ka lēto pārtikas preču cenas šis likmju samazinājums neskāra.

Mazumtirdzniecība sāk buksēt?

Lielveikalu īpašnieku piesardzīgās attīstības prognozes, iespējams, ir saistītas ar iedzīvotāju zemo maksātspēju un mazumtirdzniecības apjomu nesteidzīgo kāpumu. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ir palielinājies par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mazumtirdzniecības attīstība šogad vispār ir bijusi svārstīga, gada sākums ir bijis diezgan vājš, kam sekoja nozīmīgs izrāviens aprīlī, bet maijā atkal kritums. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna iedzīvotāju piesardzīgos tēriņus saista ar ekonomisko un mājsaimniecību finanšu stāvokli. DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš maija mazumtirdzniecības datus nosauca par pārsteidzoši zemiem, savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis šajos datos saskata zināmas likumsakarības. «Maijā mazumtirdzniecības apjomiem sarūkot par 3% (salīdzinot ar aprīli), kritums ir likumsakarīgs, jo aprīļa uzrāvienu lielā mērā nodrošināja garās brīvdienas, kas ļāva patēriņam uzplaukt. Tā maijā gada izteiksmē mazumtirdzniecības kāpums ieslīdējis jau kādu laiku ierastajā lēnīgajā pieauguma fāzē. Pārtikas preču noiets mēneša laikā pieauga par 7%, savukārt nepārtikas preču tirdzniecības apjoms saruka par 1%.

Nepārtikas preču tirdzniecības samazinājumu jau ilgākā laika posmā izjuta SIA Tiimari Latvia, kas slēdzis visus uzņēmuma veikalus, un ir uzsākts uzņēmuma likvidācijas process.

Savukārt uzņēmumam SIA Veiksme un K, kas pārvalda elektropreču veikalu tīklu Tehnoland, sākts tiesiskās aizsardzības process.