Pēdējos gados dinamiski ir audzis optisko tīklu īpatsvars interneta pakalpojumu sniegšanā - 2013. gada beigās optisko pieslēgumu īpatsvars veidoja gandrīz 60% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apkopotie dati par elektronisko sakaru nozari.
Eiropas Savienībā (ES) vidējais optisko pieslēgumu īpatsvars ir daudz zemāks nekā Latvijā, un tas veido tikai 27% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Beļģijā (70%), Rumānijā (67%), Bulgārijā (62%), Nīderlandē (59%), Zviedrijā (58%), Portugālē (56%) un Lietuvā (53%) optisko pieslēgumu īpatsvars ir vērtējams kā augsts - virs 50% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem. Viszemākais optisko tīklu īpatsvars 1-3% robežās ES ir Horvātijā, Kiprā, Grieķijā un Itālijā.
Izvērtējot 2013.gada datus, iezīmējas būtiska tendence - optiskā pieslēguma popularitātes pieaugums Latvijā nomaina mazjaudīgākas tehnoloģijas, piemēram, tādu kā "xDSL" tehnoloģiju.
Vērtējot fiksētās platjoslas pieslēgumu ātrumus, Regulatora dati liecina, ka gandrīz 70% no platjoslas pieslēgumu lietotājiem ātrums ir 10 megabiti sekundē (Mbit/s) un vairāk. Latvijā ir liels ātras un īpaši ātras piekļuves internetam īpatsvars (virs 100 Mbit/s), kamēr vairumā ES dalībvalstu netiek plaši piedāvāti pakalpojumi, kur interneta ātrums ir virs 100 Mbit/s. Interneta tehnoloģiju kompānijas "Akamai Technologies" jaunākais ceturkšņa ziņojums liecina, ka Latvijā ir sestais ātrākais internets pasaulē.
Interneta pakalpojumu sniedzēju konkurence ir veicinājusi lietotājiem pievilcīgas pakalpojumu cenas. Latvijā platjoslas cenas mazumtirdzniecībā ir vienas no zemākajām Eiropā. ES interneta piekļuves vidējās cenas aprēķinātas pēc pirktspējas paritātes svārstās no 22 eiro līdz 102 eiro par atsevišķiem piedāvājumiem ar lejupielādes ātrumu no 30 līdz 100 Mbit/s. Viszemākās platjoslas piekļuves vidējās cenas ir Rumānijā, Lietuvā - 22 eiro - un Latvijā - 23 eiro. Savukārt visaugstākās interneta piekļuves vidējās cenas ir Maltā (102 eiro), Kiprā (91 eiro) un Slovēnijā (71 eiro).
Satura un tehnoloģiju attīstība ir sekmējusi lietotāju pieprasījumu pēc tā, kā rezultātā gan fiksētā, gan mobilā interneta pakalpojumu sniedzēji ir vairojuši interneta pieslēgumu skaitu. Ja 2013.gada sākumā interneta lietotāju skaits bija 1,584 miljoni, tad gada beigās tas sasniedza 1,992 miljonus. Pēdējo piecu gadu laikā interneta lietotāju skaits ir trīskāršojies, savukārt, mobilā interneta lietotāju skaits - gandrīz četrkāršojies. 2013.gada beigās 75% no visiem interneta pieslēgumiem bija mobilie pieslēgumi. Salīdzināšanai - 2009.gada beigās mobilie interneta pieslēgumi bija tikai 47%.
Regulatora apkopotie rādītāji liecina, ka mobilā interneta lietotāju skaits aug ļoti strauji un mobilā interneta lietotāju ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā fiksētā interneta lietotāju. 2013.gadā mobilā interneta lietotāji bija 1,495 miljoni, un tas ir skaidrojams ar viedtālruņu attīstību un popularitātes pieaugumu. Fiksētā interneta lietotāju skaits pēdējos gados nav īpaši mainījies - 2013.gadā bija 496 tūkstoši fiksētā interneta lietotāju.
Lai arī pēdējos gados interneta pakalpojumu sniedzēju skaits mainījies salīdzinoši nedaudz un tirgū ir liels skaits interneta pakalpojuma sniedzēju, Regulatora rīcībā esošie dati liecina, ka 2013.gadā iezīmējās tendence pakalpojumu sniedzēju skaitam samazināties. 2013.gada sākumā interneta pakalpojumus sniedza 261 komersants, bet gada beigās - 219 komersanti. Vislielākais tirgus dalībnieks ir vēsturiskais operators SIA "Lattelecom". Jāatzīmē, ka daudzi operatori ir nelieli un sniedz interneta pakalpojumus tikai noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā Latvijā. Piemēram, 72% komersantiem interneta lietotāju skaits ir mazāks par tūkstoti.
Kopējais interneta pakalpojumu un datu pārraides pakalpojumu tirgus apgrozījums 2013.gadā bija 123 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2012.gadu, apgrozījums ir samazinājies par 4%.
Tā kā līdz šim gan vēsturiskajam operatoram SIA "Lattelecom", gan citiem interneta pakalpojumu sniedzējiem ir bijis stimuls investēt optiskās šķiedras tīklos, kā pozitīva tendence vērojams tas, ka Latvijā interneta pakalpojumu sniedzēji konkurē ar savu infrastruktūru, teikts ziņojumā. Konkurences rezultātā interneta lietotājiem ir pieejami konkurētspējīgāki pakalpojumi un lielāks interneta ātrums. Salīdzinoši Rietumeiropā interneta pakalpojumu sniedzēji izmanto vēsturiskā operatora infrastruktūru, tādējādi savstarpēji konkurējot ar pakalpojumu, nevis infrastruktūru.