Pārvadājumu sektorā šā gada pirmjā pusgadā vērojams krass darba apjomu un cenu kritums, kas licis komersantiem vērsties pie Saeimas deputātiem ar lūgumu atlikt autoceļu lietošanas nodevas jeb eirovinjetes ieviešanu no šā gada 1. jūlija.
Ņemot vērā ekonomiskos rādītājus nozarē, jāsecina, ka autoceļa lietošanas nodevas ieviešana daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izvērtīsies traģiski un novedīs līdz maksātnespējai. Tā kā masu medijos no autopārvadātāju biedrības asociācijas Latvijas auto puses ir izskanējis viedoklis, ka masu bankrotu nebūs, cietīšot tikai mazie uzņēmumi, jāsecina, ka lielie pārvadātāji ir neapšaubāmi saņēmuši visus labvēlīgos nosacījumus, lai no tirgus izspiestu sev nevēlamus mazos un vidējos konkurentus.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss plašsaziņas līdzekļos apgalvoja, ka jautājums ir saskaņots ar nozares pārstāvjiem, bet diemžēl šāda aptauja komersantu vidū nav veikta. Tas liek aizdomāties, kurš melo – satiksmes ministrs A. Matīss, apgalvodams, ka ir bijis saskaņojums ar nozares pārstāvjiem, vai autopārvadātāju biedrības asociācijas Latvijas auto prezidents V. Trēziņš, sacīdams, ka viņos nav ieklausījušies? Vēl vairāk – tie, kam būtu jāaizstāv savi biedri un pārvadājumu uzņēmumu intereses, demonstratīvi noskatās, kā komersanti paši cīnās par savām tiesībām strādāt. Par pierādījumu tam 48 komersanti Saeimā 2. jūnijā iesniedza vēstuli ar lūgumu atbalstīt un rīkoties, lai izvairītos no darbinieku atlaišanas, uzņēmumu maksātnespējas un citām sekām, kas iestāsies, ja eirovinjetes ieviešanu tomēr neatliks un netiks rasts kompromiss ar iekšzemes un starptautisko pārvadājumu komersantiem nodokļu optimizācijas jomā.
Jebkura mazā vai vidējā uzņēmuma maksātnespējas sekas būs budžetā nenomaksāti nodokļi un papildu izmaksas, kas būs saistītas ar bezdarbnieku pabalstu izsniegšanu.
Saskaņā ar izdevuma Latvijas biznesa gada pārskats 2013 datiem transporta un loģistikas nozarē nodarbināti 67% Latvijas darba ņēmēju. Ja vairāk nekā puse nodarbināto iztiku pelna transporta un loģistikas nozarē, tad rodas jautājums: kāpēc mūs nesadzird un nevēlas atbalstīt, atliekot eirovinjetes ieviešanu no 1. jūlija, kā to izdarīja mūsu kaimiņi? Piemēram, Igaunijā šīs nodevas ieviešanu atlika līdz 2016. gadam, ļaujot nozarei atdzīvoties.
Šajā krīzes periodā mazie un vidējie autopārvadātāji nav spējīgi atjaunot autoparku uz videi draudzīgajām EUR6 klases automašīnām, turklāt komercbanku sektorā jūtama neuzticība un neizpratne. Tiek celti procentu maksājumi, līgumi netiek restrukturizēti, tiek domāts par agrāk finansēto objektu atņemšanu saistību nepildīšanu dēļ. Tāpat jāatzīme, ka daudziem kravu īpašniekiem pievilcīgāki liekas kaimiņu ostu piedāvājumi un diemžēl arī pārvadājumu cenu ziņā neesam konkurētspējīgi ar poļu vai lietuviešu pārvadātājiem. Piemēram, šogad lielākais Zviedrijas uzņēmums IKEA caur Rīgas ostu ir samazinājis kravu apjomu trīs reizes, pārbāzējoties uz Ustjlugas ostu Sanktpēterburgā.
Autopārvadātāji force majeure apstākļos, kad ekonomiskā situācija Ukrainas konflikta dēļ un Krievijas rubļa svārstību iespaidā ir tik nestabila, gribēja sagaidīt vairāk atbalsta un sapratnes no valdošo politiķu puses. Ir akūti nepieciešama valdības, finanšu institūciju un komersantu sadarbība. Mēs, pārvadātāji, gribam pierādīt, ka transporta nozare nav tikai lidosta, osta vai dzelzceļs, kā tas tiek izcelts plassaziņas līdzekļos. Transporta nozare esam arī mēs – iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu komersanti. Un to 67% vārdā, kas tiek nodarbināti nozarē, gribas atgādināt, ka ikvienam ir tiesības strādāt, dzīvot un saņemt sevi cienošu atalgojumu par to darbu, kuru darām no sirds! Ņemot vērā to, ka mūsu vārdi nespēj sasniegt dzirdīgas ausis, esam gatavi iziet ielās un darīt visu nepieciešamo, lai kopīgi spētu risināt nozarē esošās problēmas.