Pamatīgi samazinājies kopbudžeta pārpalikums
Tradicionāli katru gadu pirmajos mēnešos kopbudžetā veidojas pārpalikums, arī šogad piecos mēnešos izveidojies pārpalikums - 80 miljonu eiro apmērā.
Tomēr salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu pārpalikums ir būtiski samazinājies, proti, pērn šajā periodā pārpalikums bija 266,2 miljoni eiro.
Šo tendenci noteikušas mazākas atmaksas no Eiropas Komisijas (EK) par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Analizējot kopbudžetu pa veidiem, šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžetā bija izveidojies deficīts 36,7 miljonu eiro apmērā, savukārt sociālās apdrošināšanas budžetā un pašvaldību budžetos bija pārpalikums attiecīgi 44,9 un 76,4 miljoni eiro.
Tradicionāli pārpalikums kopbudžetā vērojams gada pirmajā pusē, savukārt gada otrajā pusē, it īpaši pēdējā ceturksnī, izdevumiem visos budžeta līmeņos ir tendence strauji pieaugt. Budžeta izpildi pirmajos mēnešos noteica gan ekonomiskā situācija un veiktās izmaiņas nodokļu likumdošanā, gan citi administratīva rakstura faktori, kas ietekmē budžeta pozīciju nobīdes pa mēnešiem, bet kopumā būtiski neietekmēs gada plāna izpildi.
Šī gada piecos mēnešos kopbudžetā ieņēmumi tika saņemti 3,433 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% mazāk nekā pērn, savukārt izdevumi tika izlietoti 3,353 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Mazākus ieņēmumus galvenokārt noteica mazāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (par 152,4 miljoniem eiro jeb 30,2%) nesaņemto atmaksu dēļ no EK par īstenotajiem ES fondu projektiem. Tomēr FM atzīmē, ka nozīmīgs atmaksu apjoms ir jau saņemts jūnijā.
Analizējot nodokļu ieņēmumus, kas veido būtiskāko ieņēmumu daļu, FM secina, ka kopbudžetā piecos mēnešos tie ir auguši par 60,2 miljoniem eiro jeb 2,3%, kur lielākais pieaugums bija vērojams pievienotās vērtības nodokļa (PVN) (par 53,5 miljoniem eiro jeb 8,2%) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumiem (par 11,2 miljoniem eiro jeb 11,3%).
PVN ieņēmumu kāpums ir skaidrojams ar mazākām atmaksām šā gada pirmajos mēnešos, savukārt NĪN ieņēmumu pieaugumu veicināja nekustamā īpašuma kopējās kadastrālās vērtības pieaugums, kā arī savlaicīgi veiktā nodokļa nomaksa par visu gadu.
Darbaspēka nodokļu ieņēmumiem, ņemot vērā šogad samazinātu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi un lielākus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus, kopumā piecos mēnešos pieaugums nav novērojams. IIN ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos saglabājās pagājušā gada piecu mēnešu līmenī, savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi valsts speciālajā budžetā pēc iemaksu atskaitīšanas pensiju sistēmas 2.līmenī samazinājās par 11,4 miljoniem eiro jeb 1,4%. FM secina, ka kopumā nodokļu ieņēmumu plāns tiek pildīts, taču būtisks plāna pārsniegums nav sagaidāms.
Neskatoties uz mazākiem nodokļu ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, šajā budžetā piecos mēnešos bija pārpalikums 44,9 miljoni eiro. Salīdzinājumam - 2013.gada piecos mēnešos bija deficīts 29,1 miljons eiro. Pārmaiņas lielā mērā noteica šogad ieviestais valsts pamatbudžeta transferts speciālajam budžetam pensiju piemaksu finansēšanai, kas iepriekšējos gados notika uz speciālā budžeta deficīta rēķina.
Tāpat salīdzinājumā ar pagājušā gada pieciem mēnešiem valsts speciālajā budžetā pieauga izdevumi sociālajiem pabalstiem - pamatā bezdarbnieku pabalstu izmaksai, jo, neskatoties uz kopējā bezdarba līmeņa samazināšanos, pabalsta saņēmēju skaits un pabalsta vidējais apmērs mēnesī ir palielinājies. Šo faktoru ietekme atspoguļosies arī visos atlikušajos šā gada mēnešos.
FM secina, ka šā gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn kopbudžeta izdevumi turpina augt tādās pozīcijās kā atlīdzība (par 42,6 miljoniem eiro jeb 6,5%), subsīdijas un dotācijas (par 28,2 miljoniem eiro jeb 4,4%) un kapitālie izdevumi (par 11,5 miljoniem eiro jeb 6,0%).