Valsts robežsardze nav veikusi pietiekami stingras darbības, kontrolējot pārtikas apriti Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, tādēļ šai struktūrai zināmā mērā jāuzņemas atbildība par mēra nonākšanu Latvijā, uzskata Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
"Ļoti iespējams, ka šoreiz mēri ievazājušas mežacūkas, bet atklāts ir jautājums - vai robežsardze ir spējusi izkontrolēt visu, kas tai būtu jādara? Iedzīvotāji, tostarp fermu darbinieki, iet pāri robežai, iepērkas Baltkrievijā un nāk atpakaļ ar gaļu somās. Nav nekāds noslēpums, ka robežsargi nespēj visas somas izskatīt. Līdz ar to kaimiņvalstī nopirktais speķītis nonāk uz maizes, netiek apēsts un tiek iemests silē sivēnam. Ar to pietiek, lai sāktos infekcija," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Lejniece.
Viņa arī sacīja, ka šodien pārtikas kontroles jautājumam veltīta ārkārtas sanāksme, kas līdztekus ar Krāslavā notiekošo sanāksmi šodien notiek Rīgā.
"Ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un robežsardzes pārstāvjiem runāsim, kā vēl stingrāk kontrolēt pārtikas apriti pierobežā. Tāpat tiks akcentēta biodrošība - PVD inspektori informēs katru, arī vismazāko saimniecību, ka nedrīkst laist iekšā nevienu nepiederošu personu, viss jādezinficē, jābūt dezopaklājiem, attiecīgam apģērbam utt., lai neviena infekcija netiktu ievazāta. Būtībā tālākā sērgas izplatība atkarīga no pašiem cūku turētājiem, kā arī, protams, PVD inspektoru un robežsargu kontroles," atzina asociācijas vadītāja.
Tāpat viņa norādīja, ka abu sanāksmju laikā tiks akcentēta problēma par mežacūku populācijas aktīvāku izšaušanu un mednieku ieinteresētību šajā jautājumā.
Kā ziņots, vakar PVD Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim mežacūkām konstatējis Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtni. Tāpat klātbūtne apstiprināta trim mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju.
Slimības uzraudzības zona noteikta plašā teritorijā, kas atbilst platībai, kura jau kopš 2012.gada noteikta kā klasiskā cūku mēra inficētā teritorija, un tai jau šobrīd ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz dzīvām cūkām un cūkgaļu. Teritorijā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas, notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.
Inficētajā teritorijā iekļauti sekojoši Latvijas novadi - Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti - Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu - un divi Alūksnes novada pagasti - Pededzes un Liepnas.
Kā vakar "Nozare.lv" norādīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, ja slimība izplatīsies, kas diemžēl ir ļoti iespējams, šādu zonu nāksies noteikt aizvien plašākā apmērā. "Lai gan par šo slimību zinājām jau sen un paspējām izstrādāt rīcības plānu, sērgas izplatība radīs ļoti lielus riskus gan zemniekiem, gan pārstrādātājiem, ja tādi būs inficētajā zonā," sacīja Balodis.
Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem, tikmēr kaites skartajā fermā jāizkauj un jāsadedzina visas cūkas.
Kā ziņots, pirmās ziņas par Āfrikas cūku mēra infekciju pierobežā PVD saņēma šā gada 24.janvārī, kad Lietuvas dienvidos divām nomedītām mežacūkām apstiprināta bīstamās infekcijas slimības vīrusa klātbūtne.
Krievija tūlīt pēc tam paziņoja, ka aizliedz Lietuvas cūkgaļas importu, bet dažas dienas vēlāk apturēja cūkkopības produkcijas importu no ES valstīm.
Saistībā ar Āfrikas cūku mēra draudiem valdība februārī akceptēja Zemkopības ministrijas ziņojumu un uzdeva ministrijai līdz 1.jūlijam iesniegt ilgtermiņa plānu slimības apkarošanai. Plāns paredz mežacūku populācijas samazināšanu, kam atvēlēts vairāk nekā viens miljons eiro.
Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus.