Valdošās koalīcijas vairākums spēris nākamo soli bankas Citadele pārdošanā. Uzsverot, ka ir pats piemērotākais laiks darījumam, jo pastāv risks, ka, iejaucoties Eiropas Komisijai, valsts nesaņems maksimāli augstāko cenu.
Savukārt ar Vienotību pēdējā laikā uz nažiem esošā Nacionālā apvienība (NA), paužot neuzticību koalīcijas partneru iecerēm, vēlas panākt, lai darījumu akceptē Saeimas komisijas, nevis valdība.
Valdībai neuzticas
Ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu sašaurināt bankas Citadele potenciālo pircēju loku. Joprojām netiek izpausta informācija, cik daudz pircēju piedalīsies nākamajā kārtā un kas tie ir. Nav arī zināmas summas, par kurām valdība gatava pārdot banku. Neoficiāla informācija liecina, ka bankas cena nepārsniedz 150 miljonu eiro, kaut arī izputējušās Parex bankas mantinieces reanimācija nodokļu maksātājiem prasīja vairāk nekā miljardu eiro.
Neapmierināta ar necaurskatāmo noslēpuma plīvuru, kas sedz šo darījumu, Nacionālā apvienība vēlas panākt, lai gala lēmumu pieņemtu Saeima, un pieprasa, lai darījums tiktu skatīts trīs Saeimas komisijās – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, Budžeta un finanšu (nodokļu), kā arī Nacionālās drošības komisijās.
Šīm prasībām nepiekrīt Ekonomikas ministrija, kas norāda, ka, izskatot darījumu Saeimā, pastāv liels jutīgas komercinformācijas noplūdes risks. Tādēļ ministrija piekristu darījuma vētīšanai tikai Nacionālās drošības komisijā. Tam ceturtdienas koalīcijas padomes sēdē valdību veidojošās partijas piekritušas, taču Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš joprojām uzskata, ka apvienībai izdosies pārliecināt Vienotību un uzticēt jautājumu arī atlikušajām divām komisijām.
«Ekonomikas ministram ir savs viedoklis, bet, kā mēs vērojām koalīcijas sēdē, lielu iebildumu, ka skatīs arī šajās komisijās, nebija,» saka G. Bērziņš.
Atsakāmies no peļņas
Politiķis arī uzskata, ka bankas pārdošana nav lietderīga, jo banka mērķtiecīgi attīstīta, tā pilda biznesa plānā paredzētos uzdevumus un strādā ar peļņu. Tāpat esot pamatotas šaubas, vai pašlaik noteiktā cena atbilst bankas reālajai vērtībai.
«Pašlaik banka Citadele strādā sekmīgi, tādēļ nav saprotama valdības vēlme banku pārdot. Izvērtēšana Saeimā novērstu slepenību bankas pārdošanas procesā un dotu sabiedrībai iespēju saņemt informāciju gan par pārdošanas patiesajiem iemesliem, gan par pārdošanas procesa riskiem un ieguvumiem,» situāciju raksturo apvienības frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Demonstrējot partijas attieksmi pret partneru ieceri, lēmumu par pārdošanas procesa turpināšanu valdības sēdē neatbalstīja apvienību pārstāvošais ministrs Romāns Naudiņš.
Ideju par Citadeles pārdošanas atlikšanu neatbalsta parlamenta opozīcijā esošais Saskaņas centra frakcijas deputāts Ivars Zariņš. Viņš uzskata, ka runas par darījuma atcelšanu liecina par idejas autoru nekompetenci, jo, nepārdodot Citadeli pašiem, Latvija riskē, ka to par zemāku cenu pārdos Eiropas Komisija.
Sava banka
Tomēr tā vietā, lai banku pārdotu privātajiem investoriem, viņš piedāvā to iegādāties kādam no lielajiem valstij piederošajiem komersantiem vai to konsorcijam.
«Esošā situācija ir tāda, ka banka strādā un, par spīti uzliktajiem nozīmīgajiem ierobežojumiem, strādā ar peļņu. Muļķīgi ir atdot vistiņu, kas dēj zelta oliņas, bet paturēt valsts īpašumā mēs nevaram,» saka I. Zariņš.
Viņš ir pārliecināts, ka bankas kontrolpaketi iegādāties valstij piederošajiem komersantiem neliedz arī Eiropas Komisijas diktētie noteikumi. Turklāt šādā veidā būtu iespējams radīt banku, kas īstenotu uz tautsaimniecības attīstību orientētu kredītpolitiku.
«Visi valsts uzņēmumi, pašvaldības varētu tur ielikt savu naudu. Rezultātā dažos gados varētu radīt ļoti spēcīgu finanšu instrumentu, lai varētu sākt konkurēt ar lielākajām skandināvu bankām un veidot savu kredītpolitiku,» saka deputāts.
Ekonomists un Eiropas Parlamenta vēlēšanās sakāvi piedzīvojušais Mārtiņš Bondars uzskata, ka valstij ar banku biznesu nevajadzētu nodarboties. Neesot arī jēgas spriest par to, ka ilgtermiņā spētu atpelnīt bankas stabilizēšanā ieguldītos nodokļu maksātāju līdzekļus. «Vēl ļoti daudzus gadus uz priekšu Citadeles peļņa nespēs nosegt tos zaudējumus, tāpēc runāt par to kā ienesīgu biznesu, manuprāt, nav pamatoti,» saka ekonomists.
NOTIKUMU SECĪBA, KURU REZULTĀTĀ TIKA IZVEIDOTA BANKA CITADELE
• 2010. gada 23. martā valdība pieņem lēmumu no Parex bankas izdalīt daļu – tā dēvēto labo aktīvu –un veidot jaunu banku.
• 1. jūnijā valdība uzdod Privatizācijas aģentūrai nodibināt jaunu kredītiestādi, kurā 100% kapitāla piederētu valstij.
• 29. jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome pieņem lēmumu izsniegt licenci bankas Citadele darbībai.
• 30. jūnijā banka Citadele tiek ierakstīta Komercreģistrā.
• 27. jūlijā Citadele saņem darbības licences no Igaunijas un Zviedrijas finanšu un kapitāla tirgu regulējošajām iestādēm.
• 30. jūlijā banka, Privatizācijas aģentūra un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paraksta līgumu par ERAB iekļaušanos bankas Citadele akcionāru struktūrā, iegādājoties 25% un vienu balsstiesīgo akciju.
• 2010. gada 1. augustā notiek uzņēmuma pāreja, un darbu uzsāk banka Citadele.
• 2013. gada jūlijā valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai.
• Kopš savas darbības uzsākšanas Citadele kļuvusi par peļņu nesošu koncernu un 2013. gadu pabeigusi ar 15,2 miljonu eiro lielu pelņu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu ir gandrīz dubultojusies.
Avots: Citadele, LPA