Tallinnas šoseja pēc atjaunošanas kalpos vismaz dekādi

© F64

Autoceļa virskārtas jeb dilumkārtas atjaunošana, kas norisinās uz Tallinas šosejas pie Ādažiem uz autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) nodrošinās, ka posms būs labā kvalitātē vēl vismaz desmit gadus un kalpos bez periodiskās uzturēšanas darbiem, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Šis posms pilnībā tika rekonstruēts 2005.gadā, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu. Ir pagājuši deviņi gadi un ir sasniegts termiņš, pēc kura saskaņā ar normatīviem jāveic ceļa virskārtas atjaunošana. Šis termiņš var būt no sešiem līdz 12 gadiem, atkarībā no satiksmes intensitātes un izmantotās tehnoloģijas. Uz šī ceļa posma ir konstatētas 0,6-1,0 centimetrus dziļas rises, kas samazina satiksmes drošību lietus laikā un ziemā, segumā ir parādījušās arī mikroplaisas.

"Šādi darbi ir nepieciešami ne tikai tāpēc, ka Eiropas Komisija (EK) vai kāds cits to prasa. Tā rīkojas labs saimnieks, kurš auto ved uz tehnisko apkopi tad, kad tam pienāk laiks, nevis tad, kad tas izjūk. Tieši tas pats attiecas uz autoceļu. Ja tas tiek regulāri apkopts, tas kalpo ilgi. Tad neveidojas plaisas un nav jālāpa bedrītes. Mums ir jābūt labiem saimniekiem saviem ceļiem un regulāri jāveic to periodiskā uzturēšana, lai būtu droši, ka ceļi kalpos ilgi," apsekojot būvdarbus uz Tallinas šosejas, šodien norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Šos bojājumus nevar ieraudzīt ar neprofesionāļa aci, taču tos var konstatēt, izmantojot mērījumus, kā arī profesionāliem inženieriem veicot izpēti, norāda LVC. Savlaicīgi neveicot ceļa virskārtas nomaiņu, bojājumi pastiprināsies un pakāpeniski sāks skart arī autoceļa dziļākos slāņus, kā rezultātā būs nepieciešams daudz vērienīgāks un arī dārgāks remonts.

Šo Tallinas šosejas posmu rekonstrukcijai izmantots ES fondu finansējums, kas ir vēl viens iemesls periodiskās uzturēšanas darbu veikšanai, jo tādas ir EK prasības. EK piešķir finansējumu dalībvalstu autoceļiem ar nosacījumu, ka uz tiem tiek savlaicīgi veikti visi nepieciešamie uzturēšanas pasākumi, kas nodrošina, ka rekonstruētie ceļi kalpos tiem paredzēto laiku, skaidro LVC.

Šogad autoceļā A1 dilumkārta tiks atjaunota arī posmā no 13. līdz 21,2.kilometram, kas ir nokalpojis 13 gadus, un tajā ir jūtami pārsniegts periodiskās uzturēšanas noteiktais termiņš. Nākamgad būs šādi darbi ieplānoti posmam no 0,0. līdz 6,3.kilometram, kas ir izbūvēts 2004.gadā un kam seguma nolietojums ir nedaudz mazāks.

LVC norāda, ka autoceļu finansējuma ilgstošas nepietiekamības dēļ praktiski nav iespējams veikt savlaicīgus periodiskās uzturēšanas darbus visā valsts autoceļu tīklā, tāpēc tie tiek nodrošināti tikai uz tiem ceļiem, kuros ir ieguldīts ES fondu finansējums.

LVC atzīmē, ka ceļu tīkla ilgtspēju ir iespējams nodrošināt, vien savlaicīgi un regulāri veicot autoceļu periodisko uzturēšanu. Šāda autoceļu pārvaldīšanas politika būtu visefektīvākā ilgtermiņā, turklāt sabiedrībai lētākā.

Izlīdzināt rises un uzklāt jaunu dilumkārtu, salīdzinot ar autoceļa pārbūvi, prasa ievērojami mazāku finansējumu, īsāku izpildes laiku, arī ievērojami mazākus satiksmes ierobežojumus, skaidro LVC. Tāpat kā jebkuram izstrādājumam ir garantijas termiņš, kurš ir spēkā, ja attiecīgais izstrādājums tiek lietots un kopts atbilstoši instrukcijai, tāpat arī autoceļi kalpo tiem paredzēto mūžu tikai tad, ja tiek nodrošināta atbilstoša to uzturēšana.

LVC katru gadu sagatavo pieprasījumu valsts budžetam, ietverot tajā autoceļu atjaunošanai un arī periodiskajai uzturēšanai nepieciešamo finansējumu. Ar piešķirto finansējumu valsts autoceļu tīklā lielākoties ir bijis iespējams nodrošināt vien ikdienas uzturēšanas darbus. Pērn ir izstrādāta Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020.gadam, kas ļautu nodrošināt, ka, programmu pabeidzot, visi valsts galvenie autoceļi un 75% valsts reģionālo autoceļu būs labā un teicamā tehniskajā stāvoklī.

Ekonomika

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.