Līdz ar eiro ieviešanu tautsaimniecība ietaupījusi 100 miljonus eiro

Pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas tautsaimniecība ietaupījusi vismaz 106 miljonus eiro, sarēķinājušas valsts iestādes.

Ietaupījums radies, jo daudzkārt samazinājušās maksājumu komisijas SEPA jeb vienotajā eiro maksājumu telpā eiro pārskaitījumiem - tās samazinājušās vidēji no 7,11 eiro līdz 0,36 eiro. Gada laikā tas veidos ietaupījumu vismaz 100 miljonu eiro apmērā. Izzudušas latu uz eiro konvertācijas izmaksas, ietaupot ap 70 miljoniem eiro gadā.

Uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kas pozitīvi ietekmē procentu likmi, par kādu valdība un uzņēmumi var piesaistīt finansējumu. Tādējādi samazinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Valsts parāda apkalpošanas vidēja termiņa likmju samazinājums par 1,2-1,6% ļauj gadā ietaupīt vidēji 36-48 miljonus eiro.

Valstij arī izdevies ietaupīt eiro ieviešanas procesā. Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre žurnālistiem atzina, ka Latvija ir pirmā valsts, kas eiro ieviešanas laikā spējusi nodrošināt finanšu resursu ietaupīšanu.

Valsts no sava budžeta valūtas maiņas īstenošanai publiskajā sektorā ieguldījusi 12,5 miljonus eiro, ietaupot divus miljonus eiro. Sākotnēji valsts budžetā eiro ieviešanas pasākumiem bija plānoti 14,5 miljoni eiro. Visvairāk līdzekļu - 1,5 miljoni eiro - ietaupīti, nodrošinot skaidrās naudas apmaiņu 302 Latvijas Pasta klientu apkalpošanas vietās. Nepieciešamo papildu drošību pastā nodrošināja Valsts policija, un ārpakalpojumi tika izmantoti vien janvārī, kad naudas apmaiņa pastā ritēja visaktīvāk. Pusmiljons eiro ietaupīts, efektīvi izmantojot valsts iestāžu speciālistu zināšanas un prasmes informācijas sistēmu pielāgošanā darbam eiro valūtā.

Arī komunikācijai un iedzīvotāju informēšanai iztērēts mazāk līdzekļu - Latvijā eiro komunikācijā ieguldīts mazāk nekā viens eiro uz iedzīvotāju, ietaupot 346 000 eiro.

Ekonomikas ministrija ietaupījusi 54 000 eiro, īstenojot patērētāju tiesību aizsardzības pasākumus.

No kopējā eiro projekta finansējuma 2% ieguldīti normatīvo aktu pielāgošanā, 4% - cenu monitoringā un kontrolē, un citos patērēju tiesību aizsardzības pasākumos. 14% ieguldīti iedzīvotāju informēšanā par eiro ieviešanas jautājumiem, 17% - naudas maiņas nodrošināšanā Latvijas Pastā, 19% - paaugstinātas drošības pasākumos un 44% - informācijas sistēmu sekmīgā migrācijā valsts sektorā, lai bez pārtraukuma būtu pieejami ikdienā ierastie pakalpojumi, piemēram, sociālie maksājumi, nodokļu maksājumi un citi.

Eiro ieviešanas projekts ļāvis valstij paaugstināt savu kompetenci lielu projektu īstenošanā, atzina Bajāre. Pāreja uz eiro arī sekmēja sadarbību starp valsts pārvaldi, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām.

Bajāre atzina, ka eiro ieviešanas process ir noslēdzies, tas noritēja ērti un gludi, kā arī efektīvi, ļaujot valstij ietaupīt līdzekļus. Efektivitātes nodrošināšanai bija būtisks iepriekš ieguldītais darbs, plānojot un sadarbojoties ar privāto sektoru.

Latvijas nacionālajā eiro ieviešanas plānā noteiktie izdevumi ir īstenoti un jūnija beigās darbu beidz vadības komiteja, kas pārraudzīja eiro ieviešanas darbu praktisko izpildi, gan arī visas piecas darba grupas, kas strādāja, lai valūtas maiņa noritētu iedzīvotājiem ērti, vienkārši un droši. Atbilstoši plānam Ekonomikas ministrija vēl līdz gada beigām turpinās cenu monitoringu. Ministrijas līdz 2016.gada jūnija sākumam turpinās nebūtisko normatīvo aktu sakārtošanu.

Finanšu ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai norādīts, ka Uzņēmumu reģistrs turpinās informēt uzņēmumus par pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro, kā arī nodrošinās informāciju par pamatkapitāla denominācijas termiņa beigām - 2016.gada jūnija beigas. Uzņēmumu reģistrs pēc šī datuma termiņa beigām veiks uzņēmumu, kuri nebūs nodrošinājuši pamatkapitāla denomināciju, brīdināšanu un kampaņveida izslēgšanu no komercreģistra 2017.gadā.

Latvijas Banka bez termiņa ierobežojuma mainīs latus pret eiro.