Finanšu policija veikusi kratīšanu bijušā Jūrmalas deputāta Dzenīša dzīvesvietā

© F64

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija veikusi kratīšanu uzņēmēja un bijušā Jūrmalas pilsētas domes deputāta Māra Dzenīša dzīvesvietā, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmējs.

Dzenītis atzina, ka Finanšu policija veikusi auditu ar Dzenīti saistītajos uzņēmumos, turklāt vairāki procesi pagaidām neesot pabeigti. Uzņēmējs apstiprināja, ka Finanšu policija turpina "aktīvas darbības", izvērtējot viņa komercdarbību.

Dzenītis ir dalībnieks vairākos uzņēmumos, taču viņš neatklāja, vai pārbaudes saistītas ar vairākām kapitālsabiedrībām vai kādu konkrētu.

Dzenītis norādīja, ka viņam notiekošajā esot liecinieka statuss. Uzņēmējs gan kratīšanas, gan liecību sniegšanas laikā uzrādījis visu, ko policija prasījusi. Viņš arī ticis izjautāts par to, kurās kapitālsabiedrībās viņš ir amatpersona vai dalībnieks.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) preses pārstāve Evita Teice-Mamaja aģentūrai LETA teica, ka Finanšu policijas pārvalde nedz apstiprina, nedz noliedz, ka būtu veiktas kratīšanas Dzenīša dzīvesvietā Jūrmalā. Citus komentārus VID nesniedz.

Dzenītis, kurš pērn notikušajās pašvaldības vēlēšanās startēja kā ''Reģionu alianses'' vietējā saraksta līderis, gan uzreiz piebilda, ka uzskata to par politisku pasūtījumu pret viņu kā pret uzņēmēju, kas nodarbojas ar politiku. "Domāju, ka trīs mēnešus pirms vēlēšanām daži cīnās ar konkurentiem, kā var un kā prot," sacīja Dzenītis. Viņš nenosauca konkrētus pretinieku vārdus, vien norādīja, ka viņa sāncenši bijuši zināmi jau priekšvēlēšanu laikā, un apstiprināja, ka viņa aizdomas krīt uz Jūrmalas pilsētas domes pašreizējo vadību.

Uz jautājumu, vai gatavojies piedalīties šoruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, Dzenītis atbildēja: "Vairs ne." Līdz ar to viņš arī atteicās atklāt, kādi bijuši viņa plāni un ar kuru politisko spēku tie saistīti. Bijušais domes deputāts uzskata, ka, iespējams, Finanšu policijas darbību mērķis ir panākt, lai šāda informācija nonāktu medijos, tādējādi metot ēnu uz viņa reputāciju.

VID amatpersonu deklarāciju datu bāzē Dzenīša deklarācija par 2013.gadu vēl nav publicēta, taču 2012.gadā iesniegtā deklarācija liecina, ka viņam pieder kapitāldaļas sešos uzņēmumos.

Vienlaikus Dzenītis 2012.gadā uzrādījis visai pieticīgus ienākumus - Jūrmalas pilsētas dome algā izmaksājusi 570 eiro, bet SIA "Nemo Holdings" - 8354 eiro. Dzenītis deklarējis skaidras naudas uzkrājumus 9600 eiro vērtībā, kā arī norādījis, ka 2012.gadā naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā nodevis trasta pārvaldījumā ārpus Latvijas, savukārt Jūrmalas pilsētas domes deputāta pamatalga tikusi ziedota Jūrmalas Sabiedriskajam labdarības fondam.

Dzenītis 2012.gadā deklarējis apjomīgas parādsaistības, bet vēl lielākas summas izsniedzis aizdevumos. Dzenītis deklarējis sešas parādsaistības kopumā aptuveni 927 000 eiro apjomā, vienlaikus viņš izsniedzis 10 aizdevumus kopumā 1,5 miljonu eiro vērtībā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, metāla tirdzniecības uzņēmumā "Nemo Holdings" Dzenītim pieder 50% kapitāldaļu 1,07 miljonu eiro vērtībā, otra puse pieder Mārim Niedram. Uzņēmums 2012.gadā strādājis ar 28 miljonu eiro apgrozījumu un 22 000 eiro peļņu. Kopā ar Niedru un Kasparu Losu līdzīgās daļās Dzenītim pieder metālapstrādes SIA "KMM Metāls" - Dzenītim pieder 33,3% kapitāldaļu 1,63 miljonu eiro vērtībā. Uzņēmums 2012.gadā sasniedzis 87 miljonu eiro apgrozījumu un 562 361 eiro peļņu, tam ir 24 aktīvas komercķīlas, no kurām 18 gadījumos uzņēmumam ir parādnieka statuss, bet pārējos - ķīlas devēja statuss.

Dzenītim kopā ar Niedru un Losu līdzvērtīgās daļās pieder arī SIA "Nemo mājas", kas nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. Dzenītim šajā uzņēmumā pieder 33,33% kapitāldaļu kopumā 142 430 eiro vērtībā. Šis uzņēmums pērn pie 228 000 eiro apgrozījuma cietis aptuveni 4000 eiro zaudējumu, bet 2012.gadā pie 106 000 eiro apgrozījuma zaudējumi bijuši 23 000 eiro.

Dzenītis un Niedra ir arī 2011.gadā dibinātās SIA "Askanio" līdzīpašnieki. Uzņēmumā, kas nodarbojas gan ar pasākumu organizēšanu, gan kempingu, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu apsaimniekošanu, Dzenītim pieder 37% kapitāldaļu 295 000 eiro vērtībā, tikpat pieder arī Niedram, bet trešajam biznesa partnerim - Dainim Kalvānam - pieder pārējie 26%. Uzņēmums pērn strauji audzējis apgrozījumu - no 172 000 eiro 2012.gadā pērn tas pieaudzis līdz 1,5 miljoniem eiro. 2012.gadā uzņēmums cietis 74 000 eiro zaudējumus, pērn - 6600 eiro.

Līdzīgās daļās Dzenītim, Niedram un Kalvānam pieder arī SIA "Nemo Real", kas nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādāšanu. Dzenītim pieder 37% kapitāldaļu 90 550 eiro vērtībā, tikpat arī Niedram, bet Kalvānam pieder 26% kapitāldaļu. Uzņēmums pēdējos trīs gadus strādājis ar nevienmērīgu apgrozījumu - 2011.gadā apgrozījums bijis 180 000 eiro, 2012.gadā - 1920 eiro, pērn - 142 000 eiro. Zaudējumi svārstījušies no 5000 eiro 2011.gadā līdz 15 600 eiro 2012.gadā, bet 2013.gadā zaudējumi bijuši 10 500 eiro.

Līdz šā gada maijam Dzenītim piederējušas arī grants un smilts karjeru izstrādes uzņēmuma "Lateast" kapitāldaļas 15% jeb 15 000 eiro vērtībā. Līdzīgā apjomā kapitāldaļas piederējušas arī Niedram, taču abi 14.maijā kopā ar Andri Morozovu, kuram šajā uzņēmumā piederēja 30% kapitāldaļu, savas daļas pārdevuši SIA "Lathold LTD", kas tādējādi ieguva 60% uzņēmuma kapitāldaļu.

Papildus uzņēmējdarbībai Dzenītis arī izvērsis aktīvu sabiedrisko darbu - līdz 2013.gada vidum viņš bija Jūrmalas pilsētas domes deputāts un bijis gan Attīstības un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs, gan Tūrisma un kūrorta jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Tāpat 2012.gadā viņš bijis Rīgas plānošanas reģiona padomes loceklis un darbojies Latvijas Pašvaldību savienībā kā Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas loceklis un Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības loceklis. Vienlaikus Dzenītis bijis nodibinājuma "Jūrmalas Sabiedriskā labdarības fonds" prezidents un valdes loceklis, pildījis pašvaldības iestādes "Lielupes ostas pārvalde" valdes priekšsēdētāja pienākumus, kā arī bijis "Latvijas kūrortpilsētu asociācijas" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Jūrmalas Nevalstisko organizāciju apvienība" loceklis.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais