Latvijas Banka samazinājusi šā gada vidējās inflācijas prognozi uz 1,1%, šodien preses konferencē informēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Iepriekš centrālā banka prognozēja, ka vidējā inflācija šogad varētu būt 1,7%.
Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka faktiskie inflācijas dati atbilst prognozētajiem un inflācijas prognoze samazināta galvenokārt tāpēc, ka līdz 2015.gadam tika atlikta elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām.
Rimšēvičs vērtēja, ka gada inflācija Latvijā aizvien tuvāk atbilst pašreizējai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Gada pamatinflācija pēc pakāpeniska kāpuma pērn 2014.gada pirmajos mēnešos stabilizējās, pārsniedzot 1%. Tā atspoguļo mērenu tautsaimniecības izaugsmi, kā arī ietver nelielu netiešo nodokļu ietekmi saistībā ar akcīzes nodokļa pieaugumu tabakas izstrādājumiem. Kopējā gada inflācija aprīlī bija 0,7% - zemāka nekā pamatinflācija, ko noteica enerģijas cenu sarukums pagājušajā gadā, taču enerģijas cenu pazeminošā ietekme uz inflāciju mazinās. Šogad nav vērojamas straujas naftas cenu svārstības, un vidēji tās saglabājas pagājušā gada līmenī.
Latvijas Bankas prezidents prognozēja, ka svarīgākie cenas ietekmējošie faktori turpinās uzturēt zemu inflāciju Latvijā. Iekšējie faktori - darba ražīguma kāpums kā darba samaksas pieauguma galvenais virzītājs, lēnāks bezdarba līmeņa samazinājums un vājā kreditēšanas attīstība - neradīs būtisku iekšējā pieprasījuma kāpumu un spiedienu uz inflāciju. Pārtikas cenu pieauguma spiediens pasaulē ir mazinājies, uzlabojoties apstākļiem un labības ražības prognozēm, kā arī augot piena produktu piedāvājumam un vājinoties tā pieprasījumam lielākajās noieta valstīs.
Kā ziņots, iepriekš arī Finanšu ministrija samazināja šā gada vidējās inflācijas prognozes līdz 1,1%. Finanšu ministrija vidējās inflācijas prognozes pārskatīja, jo Saeima martā nolēma līdz nākamā gada janvārim atlikt šogad aprīlī paredzēto elektroenerģijas tirgus atvēršanu, tādējādi šogad saglabājas regulētie elektroenerģijas tarifi.