Izvērtējot Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) šī gada aprīlī iesniegto sūdzību, Eiropas Komisija (EK) ir sākusi padziļinātu lietas izpēti un ir izlēmusi tuvākajā laikā pieprasīt Latvijai sniegt oficiālu skaidrojumu par atbalstu lielajām dabasgāzes stacijām, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja LAEF.
Iesniegtajā sūdzībā LAEF norādīja, ka valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari kopumā.
"Esam saņēmuši EK Konkurences ģenerāldirektorāta apstiprinājumu, ka pēc sākotnējās LAEF sūdzības izpētes EK ir nolēmusi veikt padziļinātu lietas izpēti, tāpēc tuvākajā laikā vērsīsies pie Latvijas valdības ar oficiālu pieprasījumu sniegt paskaidrojumu par lielajām dabasgāzes stacijām piešķirto atbalstu," norāda advokātu birojā "Fort" praktizējošais advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka ministrija ir informēta par EK uzsākto lietas izpēti, taču oficiālu informācijas pieprasījumu vēl nav saņēmusi.
"EM sniegs EK visu nepieciešamo informāciju, lai skaidrotu valsts atbalsta piešķiršanas sistēmu Latvijā," uzsvēra Urpena.
LAEF skaidroja, ka iesniegtās sūdzības mērķis bija pievērst Eiropas Savienības uzmanību Latvijas enerģētikas problēmām un panākt, ka EK turpmāk ierobežo nesamērīgo valsts atbalstu lielajām dabasgāzes stacijām Latvijā, kas tiek sniegts kā elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. LAEF prognozē, ka EK iesaistes rezultātā ieguvēji būs gan patērētāji, kuriem samazināsies maksājumi par elektroenerģiju, gan enerģētikas nozares dalībnieki kopumā.
"Esam gandarīti, ka EK ir atsaukusies uz LAEF aicinājumu padziļināti iepazīties ar Latvijas enerģētikas nozares stāvokli. Šī būs iespēja paplašināt komunikācijas dalībnieku loku ārpus nacionālās valsts robežām un izvērtēt atbalsta sistēmas saskaņotību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem," norādīja LAEF valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.
Viņš pauda pārliecību, ka pašreizējā atbalsta sistēma pretēji Latvijas un Eiropas Savienības interesēm sekmē Krievijas dabasgāzes piegādes, kas apdraud Latvijas enerģētisko neatkarību.
"Pēc paskaidrojumu saņemšanas EK izvērtēs Latvijas valdības apsvērumus un lems par turpmāko rīcību saistībā ar LAEF sūdzību. Padziļinātas izpētes uzsākšana nenozīmē pārkāpuma konstatēšanu, bet tas ir skaidrs signāls no EK, ka šis jautājums tiek uztverts nopietni un netiks atstāts bez ievērības. Šajā situācijā maksimāli sadarbosimies ar EK, lai sniegtu vispusīgu informāciju par Latvijas enerģētikas nozares faktisko un tiesisko stāvokli. Mums ir pamatotas šaubas, ka EK līdz šim no Latvijas nav saņēmusi objektīvu un pilnīgu informāciju," skaidroja Bērtaitis.
Jau ziņots, ka Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) šā gada aprīlī iesniedza EK sūdzību, lai risinātu Latvijā samilzušās problēmas ar lielas jaudas dabasgāzes staciju nesamērīgo atbalstu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja LAEF.
Federācijā uzskata, ka līdzšinējā valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari kopumā. Tā rezultātā elektroenerģijas lietotāju veiktās piemaksas vairo Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes, bet nesekmē vietējo energoresursu izmantošanu.
Savukārt EM pauda neizpratni par LAEF vēršanos EK. Ministrijā uzsvēra, ka saskaņā ar Augstākās tiesas spriedumu atbalsts elektroenerģijas ražošanai obligātā iepirkuma komponentes ietvaros nav uzskatāms par valsts atbalstu Eiropas Savienības tiesību izpratnē, jo atbalstam netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi.