Pētījums: 66% Latvijas iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā plāno mainīt darbavietu

66% Latvijas iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā ir iecerējuši mainīt savu darba vietu, 26% to neplāno darīt, bet vēl 8% par to nav domājuši. Arī Lietuvā ir līdzīga situācija - 74% iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā plāno mainīt savu darba vietu, 18% to neplāno, bet 8% nav par to domājuši, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv sadarbībā ar Cvmarket.lt veiktais pētījums.

“Gan Latvijas, gan Lietuvas aptaujas rezultāti ir ļoti līdzīgi, jo arī ekonomika abās valstīs atmostas līdzīgos tempos. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki sāk domāt par darba vietas vai darba vides maiņu, jo savu potenciālu sāk saskatīt arī citās sfērās. Lai arī abās valstīs procentuālais skaits ar iedzīvotājiem, kas vēlas mainīt darbu ir liels, tomēr šobrīd nav pamata domāt par masveida darbaspēka pārcelšanos no nozares uz nozari. Tajā pašā laikā darba devējs pret šādu statistiku nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iespējams, ir nepieciešama savu darbinieku un viņu paveiktā sīkāks izvērtējums,” stāsta speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

Atbildot uz jautājumu, cik darba vietās esam līdz šim strādājuši, Latvijā 24% respondentu atbildēja, ka divās, 22% atzina, ka vairāk kā piecās. Trīs darba vietās strādājuši 18%, bet pa 14% aptaujāto strādājuši četrās un piecās darba vietās. Savukārt Lietuvā vairums jeb nedaudz vairāk kā trešdaļa (34%) aptaujāto respondentu strādājuši vairāk kā piecās darba vietās, 22% aptaujāto strādājuši trijās darbavietās, 13% strādājuši četrās un piecās darba vietas, bet 12% līdz šim strādājuši divās darba vietās.

67% Latvijas iedzīvotāji atzinuši, ka vēlmi mainīt darbu būtiski ietekmē saņemtais atalgojums, 27% tas ietekmē nedaudz, bet 6% neietekmē nemaz. Arī Lietuvā vairums aptaujāto iedzīvotāju (61%) atzīmē, ka vēlme mainīt darbu ļoti ietekmē saņemtais atalgojums, 33% atalgojuma apmērs ietekmē nedaudz, bet 6% algas apjoms nekalpo kā primārais darba mainīšanas iemesls.

Ekonomika

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais