Desmit gadu laikā, kopš Latvija ir NATO dalībvalsts, mūsu tautsaimniecība tā arī nav integrēta Ziemeļatlantijas līguma organizācijas militāri rūpnieciskajā kompleksā.
Tādējādi Latvija "de iure" ir NATO dalībvalsts, bet par tās dalību šajā organizācijā "de facto" nevar runāt, - šādu viedokli šodien preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Nav apšaubāms, ka Latvija, būdama NATO dalībvalsts, ir piedalījusies militārajās operācijās, norādīja Lembergs. "Tas, ka Latvijas gaisa telpā lidinās svešu valstu lidmašīnas, vēl nenozīmē dalību NATO. Tas tikai apliecina, ka Latvijas gaisa telpa no ģeopolitiskās cīņas viedokļa interesē pasaules varenās valstis, un ar savu klātbūtni viņi nodrošina savu ģeopolitisko ietekmi, ģeopolitisko statusu un intereses un interešu robežu," pārliecināts ir Lembergs.
Pēc Ventspils mēra ieskatiem, NATO lielā mērā esot biznesa projekts, kur galvenā loma ir militāri rūpnieciskajam kompleksam. "Latvija nav integrēta NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā, lai arī pagājuši 10 gadi. Vissliktākais, ka nav pat nekādu plānu, programmu un perspektīvu, ka Latvijas tautsaimniecība, izglītība un zinātne tiks integrēta NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā," norādīja Ventspils mērs.
Lembergs pieļāva, ka kāds varētu viņam oponēt un norādīt, ka caur Rīgas ostu notiek kravu tranzīts uz Afganistānu. Tomēr, kā akcentēja Ventspils mērs, Latvijā, kas ir NATO dalībvalsts, šis tranzīta ceļš ir nedaudz virs 300 kilometriem, kamēr Krievijas teritorijā tie ir tūkstoši kilometru. Līdz ar to Krievija, kas nav NATO dalībvalsts, ar šo tranzītu nopelnot vairāk nekā Latvija. "No šī viedokļa Krievija ir vairāk integrēta NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā nekā Latvija," secina Lembergs.
"Kad Latvija bija Varšavas pakta dalībvalsts, protams, PSRS sastāvā, Latvijas iekšzemes kopproduktā militāri rūpnieciskais komplekss veidoja apmēram 7%. Mēs zinām tādas lielas ražotnes kā "Alfa" un "Komutators" - tās bija militāri rūpnieciskajā kompleksā, bet arī faktiski visas lielās rūpnīcas bija vairāk vai mazāk iesaistītas Varšavas pakta militāri rūpnieciskajā kompleksā," piebilda Lembergs.
"Tāpēc es aicinātu mūsu valsts vadītājus panākt, ka NATO izstrādā speciālu plānu Latvijas tautsaimniecības integrācijai NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā, teiksim, tuvākajiem pieciem gadiem, piešķirt tam nepieciešamo finansējumu, kā rezultātā attīstītos militāro produkciju ražojoša rūpniecība un atbilstoši tai arī izglītība un zinātne, lai Latvija arī izstrādātu produktus, kas nepieciešami militāri rūpnieciskajam kompleksam," rezumēja Ventspils mērs, piebilstot, ka šāda programma būtu lētāka nekā palīdzības programma Ukrainai, kas nav NATO dalībvalsts.