HOROSKOPS: Tavas nau­das, biz­ne­sa un pla­nē­tu kom­bi­nā­ci­jas

Ga­da pir­ma­jā pus­ē saim­nie­ko­ša­nai un fi­nan­šu lie­tu kār­to­ša­nai ir sa­rež­ģīts pe­ri­ods. Eiro psiho­lo­ģis­ki vai­rāk tiks pie­ņemts va­sa­ras ot­ra­jā pus­ē, tad la­bāk sek­mē­sies arī biz­ne­sa un fi­nan­šu da­rī­ju­mi, ta­ču pirm­skrī­zes lab­klā­jī­ba at­grie­zī­sies ti­kai 2016. ga­dā. Pa­gai­dām jā­pa­cie­šas un jā­ro­sās pie­sar­dzī­gi.

Šāb­rī­ža ķi­be­les de­be­sīs

As­tro­lo­gi uz­ska­ta, ka da­žā­das sa­dzī­vis­kas ķi­be­les ar eiro ie­vie­ša­nu un pa­pil­du iz­de­vu­mus, kas skar uz­ņē­mu­mus un māj­saim­nie­cī­bas, ie­tek­mē pla­nē­tu ret­ro­grā­dā kus­tī­ba. No pēr­nā ga­da 8. no­vem­bra līdz 2014. ga­da 1. jū­li­jam vai­rā­kas pla­nē­tas, no­mai­not ci­ta ci­tu, at­ro­das ret­ro­grā­dā jeb «at­pa­kaļ­ejo­šā» kus­tī­bā. (Da­bā ret­ro­grāds ne­pa­stāv, bet vi­zu­ālais efekts vei­do­jas, jo pla­nē­tas kus­tas da­žā­dā āt­ru­mā, kā arī tā­pēc, ka as­tro­lo­ģi­jā pla­nē­tas no­vē­ro no ģeo­cen­tris­kā skat­pun­kta – Ze­mes. Ret­ro­grā­da pe­ri­ods kat­rai pla­nē­tai ir at­šķi­rīgs un ilgst no 20 die­nām līdz vai­rā­kiem mē­ne­šiem.)

Pla­nē­tu «at­pa­kaļ­gai­ta» vis­bie­žāk ir sais­tī­ta ar pār­pra­tu­miem, ka­vē­ša­nos, ne­vē­rī­bu, ener­ģi­jas trū­ku­mu. Pa­ras­ti as­tro­lo­gi ret­ro­grā­do lai­ku ie­sa­ka iz­man­tot pro­ce­su tur­pi­nā­ša­nai, ne­vis jaun­u pro­jek­tu uz­sāk­ša­nai, pār­do­mām, at­pū­tai, men­tā­lās ener­ģi­jas tau­pī­ša­nai u.tml. «Kos­moss mums ik pa lai­kam dod no­rā­di – laiks at­pūs­ties! To va­ja­dzē­tu res­pek­tēt,» sa­ka as­tro­logs Il­go­nis Ir­be. «Ja eiro ie­vies­tu as­tro­lo­gi, vi­ņi iz­vē­lē­tos ci­tu lai­ku. Ir sa­ga­dī­jies tā, ka lai­kā, kad eiro ti­ka ie­viests Lat­vi­jā, pro­ce­sus brem­zē­jo­šās pla­nē­tas se­ko­ja ci­ta ci­tai.»

No 2013. ga­da no­vem­bra līdz 2014. ga­da jū­li­jam pro­blē­mas skars gan vi­su taut­saim­nie­cī­bu ko­pu­mā, gan da­žā­das biz­ne­sa jo­mas at­se­viš­ķi, pro­gno­zē as­tro­logs. Tur­klāt no no­vem­bra līdz 5. mar­tam ret­ro­grā­dā at­ro­das Ju­pi­ters – lie­lā­kā un vie­na no spo­žā­ka­jām pla­nē­tām Sau­les sis­tē­mā, kas at­stāj ie­spai­du uz ne­kus­ta­mo īpa­šu­mu, da­rī­ju­miem un fi­nan­sēm. Il­go­nis Ir­be skaid­ro, ka tie­ši eiro ie­vie­ša­nas lai­kā, no 2013. ga­da 21. de­cem­bra līdz šā ga­da 1. feb­ru­ārim, ret­ro­grā­dā at­ra­dās arī Ve­ne­ra, kas at­bild par ne­lie­lām fi­nan­sēm. «Di­vas no­zī­mī­gas nau­das pla­nē­tas bi­ja ret­ro­grā­dā un gā­dā­ja par ne­pa­re­dzē­tiem iz­de­vu­miem. Kā­dam sa­lū­za au­to­ma­šī­na, ci­tam san­teh­ni­ka, vēl kā­dam bi­ja pa­pil­du iz­de­vu­mi par iz­glī­tī­bu, ve­se­lī­bu, ap­ku­ri vai ko ci­tu. Ret­ro­grā­dā Ve­ne­ra iz­vil­ka no ma­ci­ņa nau­du. Psiho­lo­ģis­ki cil­vē­kiem ra­dās sa­jū­ta, ka nau­da bur­tis­ki aiz­li­do kā put­nē­ni no lig­zdas un pa­zūd. Vēl Ve­ne­ra nes in­for­mā­ci­ju par to, kas pa­tīk un kas ne­pa­tīk. Res­pek­tī­vi, esot ret­ro­grā­dā, tā va­rē­ja iz­rai­sīt dis­kom­for­tu at­tiek­smē pret jaun­o va­lū­tu,» stās­ta as­tro­logs. Pēc vi­ņa do­mām, ma­zo uz­ņē­mu­mu un vei­ka­lu ķi­be­les, ie­vie­šot jaun­o nau­du, vei­ci­nā­ja as­tro­lo­ģis­kā si­tu­āci­ja.

No 7. līdz 28. feb­ru­ārim at­pa­kaļ­gai­tā vir­zī­jās Mer­kurs. Tas no­zī­mē, ka cil­vē­kiem bi­ja lie­lā­ki ris­ki kļū­dī­ties, ne­ob­jek­tī­vi no­vēr­tēt si­tu­āci­ju, bi­ja lie­la ie­spē­ja­mī­ba, ka bo­jā­jas elek­tro­nis­kie in­for­mā­ci­jas ne­sē­ji – da­to­ri, tele­fo­ni, tele­vi­zo­ri u.tml. Ša­jā pe­ri­odā va­rē­ja ga­dī­ties, ka in­ter­nets pa­zūd vai «vel­kas» glie­me­ža gai­tā, kā arī trau­cē­ju­mi tele­fo­na sa­ka­ros. Sau­lei vis­tu­vā­ka­jam, ma­za­jam Mer­ku­ram pa pē­dām se­kos biz­ne­su ie­tek­mē­jo­šais Marss, kas ret­ro­grā­dā ie­iet rei­zi di­vas ga­dos, un šo­gad tas mi­nē­ta­jā stā­vok­lī at­ra­dī­sies no 28. feb­ru­āra līdz 19. mai­jam. Tad nav vē­lams uz­sākt jaun­us biz­ne­sa pro­jek­tus. Ie­spē­jams arī, ka at­kal lū­zīs un bo­jā­sies da­žā­di me­hā­nis­mi. Si­tu­āci­ja ar eiro ne­daudz uz­la­bo­sies mar­tā, kad Ju­pi­ters iz­ies no ret­ro­grā­da, bet pirms tam tas da­žas die­nas ka­vē­sies sta­ci­onā­rā po­zī­ci­jā. Sa­vu­kārt no 7. jū­ni­ja līdz 1. jū­li­jam ret­ro­grā­dā at­kal pa­grie­zī­sies Mer­kurs. Il­go­nis Ir­be stās­ta, ka šis laiks būs ne­lab­vē­līgs biz­ne­sa sa­ru­nām, lī­gu­mu slēg­ša­nai, ne­va­ja­dzē­tu plā­not no­piet­nas pār­ru­nas, sa­ru­nāt tik­ša­nās, lai vei­do­tu jaun­us kon­tak­tus. Ne­kus­ta­mo īpa­šu­mu un ze­mes tir­gus iz­kus­tē­sies pēc 1. jū­li­ja. Ša­jā lai­kā uz­la­bo­sies ie­dzī­vo­tā­ju at­tiek­sme pret eiro va­lū­tu. «Eiro ie­vie­ša­na pra­sī­ja lie­lā­kus iz­de­vu­mus, ne­kā sā­kot­nē­ji bi­ja plā­nots. In­di­vi­du­ālā lī­me­nī cil­vē­ki pie­ļā­va kļū­das ap­rē­ķi­nos un ri­si­nā­ja sī­kas, bet ne­pa­tī­ka­mas ķi­be­les, kas uz­kri­ta kā sniegs uz gal­vas. Vis­a zie­ma un pa­va­sa­ris ir sais­tīts arī ar fi­nan­šu pro­blē­mām arī valsts un paš­val­dī­bu lī­me­nī,» pie­bilst Il­go­nis Ir­be.

La­bāk būs pēc di­viem ga­diem

Jau­tāts, kad mēs va­rē­tu sa­gai­dīt at­al­go­ju­ma kā­pu­mu un lab­klā­jī­bas lī­me­ņa cel­ša­nos, as­tro­logs at­bild, ka vēl jā­pa­cie­šas – šo­gad ne­kas daudz ne­mai­nī­sies. Ne­daudz lab­vē­lī­gā­kas ie­spē­jas pa­vēr­sies nā­ka­mā ga­da sā­ku­mā.

Pē­tot pla­nē­tu stā­vok­ļus, Il­go­nis Ir­be se­ci­na, ka jaun­ajā Saei­mā, ko ie­vē­lē­sim šo­ru­den, asas cī­ņas būs par so­ci­ālo sfē­ru – pen­si­jām, mi­ni­mā­la­jām al­gām, mā­mi­ņu al­gām, bēr­nu pa­bal­stiem utt. As­tro­logs uz­ska­ta, ka val­dī­ba un Saei­mas frak­ci­jas pie­dā­vās kar­di­nā­lus, at­šķi­rī­gus ri­si­nā­ju­mus, kā uz­la­bot so­ci­ālo si­tu­āci­ju. Po­li­tis­kā kon­ku­ren­ce, ko pa­va­dīs plašs so­ci­ālo jau­tā­ju­mu, pro­blē­mu un ne­pie­cie­ša­mo ri­si­nā­ju­mu fons, ilgs līdz 2016. ga­dam. Un ti­kai tad var pro­gno­zēt, ka uz­la­bo­sies lab­klā­jī­bas lī­me­nis val­stī. «Lak­mu­sa pa­pīrs Saei­mas un val­dī­bas dar­bī­bai būs tau­tie­šu at­grie­ša­nās no emig­rā­ci­jas. Tās par­ti­jas, ku­ras, esot pie va­ras, spēs at­tīs­tīt eiro­peis­ku li­kum­do­ša­nu, kas vēr­sta uz cil­vē­ku dzī­ves uz­la­bo­ša­nu, sa­kār­tot ve­se­lī­bas un iz­glī­tī­bas sis­tē­mu, in­fra­struk­tū­ru, ie­ies vēs­tu­rē kā po­li­tisks spēks, kas spē­ja at­griezt mā­jās emig­rē­ju­šos lat­vie­šus. Kri­tē­rijs būs ti­kai viens. Šo­gad mūs gai­da nik­na priekš­vē­lē­ša­nu cī­ņa un kon­ku­ren­tu no­mel­no­ša­na, kva­li­ta­tī­vu dar­bu no po­li­ti­ķiem ne­sa­gai­dī­sim. Arī strau­ju lab­klā­jī­bas uz­la­bo­ša­nos zvaig­znes ne­so­la.»

Vēl var pie­bilst, ka pie­pra­sī­ti un tā­pēc daudz la­bāk at­al­go­ti būs sa­va aro­da meis­ta­ri, ka­mēr ie­rin­das dar­bi­nie­kiem un pa­līg­strād­nie­kiem klā­sies ne tik la­bi. Mo­der­nā­ku ie­kār­tu un jaun­āko teh­no­lo­ģi­ju ie­vie­ša­na, kā arī iz­glī­tots, kva­li­fi­cēts dar­ba­spēks no­dro­ši­nās pro­duk­ti­vi­tā­tes kā­pu­mu ra­žo­jo­ša­jās sfē­rās. Dar­bo­sies vien­kār­šais, mū­žam ak­tu­ālais prin­cips – jo la­bāk strā­dā­sim, jo la­bāk dzī­vo­sim.

Nau­das sim­bo­lisms

As­tro­lo­ģe Lī­ga Šī­ro­na uz­ska­ta, ka Lat­vi­jas ie­sais­tī­ša­nās eiro­zo­nā ir ti­kai vēl viens pa­pil­du da­tums šīs va­lū­tas vēs­tu­rē, jo ofi­ci­āli to iz­zi­ņo­ja 1995. ga­da 16. de­cem­brī, bet ie­vie­sa 1991. ga­da 1. jan­vā­rī. «Eiro ie­vie­ša­nas da­tu­ma ener­ģē­ti­ka vai­rāk ir kar­di­nā­la – vir­zī­ta, ak­tī­va un mu­tab­la jeb pie­lā­go­ties spē­jī­ga, ma­zāk – fik­sē­ta – tā­tad sta­bi­la. Šo trū­ku­mu har­mo­ni­zē eiro va­lū­tas sim­bo­lā ie­tver­tās di­vas svīt­ras kā pa­pil­du fik­sē­jošs jeb sta­bi­li­zē­jošs fak­tors,» skaid­ro as­tro­lo­ģe un pie­bilst, ka, vei­do­jot eiro di­zai­nu, daudz do­māts par sim­bo­lis­mu. Krā­sas un lī­ni­jas nav vil­ktas tā­pat vien – vis­am ir no­zī­me. Eiro sim­bols sais­tīts ar grie­ķu bur­tu Ep­si­lon, kā arī at­sau­ci uz Eiro­pas vār­da pir­mo bur­tu, tam pie­vie­no­tas di­vas ho­ri­zon­tā­las svīt­ras, kas sim­bo­lis­mā no­zī­mē ma­te­ri­ālās pa­sau­les ro­be­žu ar ga­rī­go, ap­vār­sni. Sa­vu­kārt di­vas svīt­ras, kas uz­lik­tas sta­bi­li­tā­tes vei­ci­nā­ša­nai, kon­ku­rē ar do­lā­ra di­vām ver­ti­kā­la­jām svīt­rām. As­tro­lo­ģe sa­ka, ka Lat­vi­jas pie­vie­no­ša­nās eiro­zo­nai ir kā vēl vie­na bēr­na pie­dzim­ša­na ģi­me­nē – jo lie­lā­ka ģi­me­ne, jo ma­zāk to ie­tek­mē katrs nā­ka­mais bērns. Tā­pat arī ar eiro­zo­nas val­stīm – kat­ra jaun­pie­nā­cē­ja ie­nes sa­vas ni­an­ses, bet bū­tis­kās pār­mai­ņas ska­tā­mas pēc eiro dzim­ša­nas ener­ģē­ti­kas. Par mū­su tū­ļī­go ie­ra­du­mu mai­ņu, ne­spē­jot pie­rast pie eiro, Lī­ga Šī­ro­na sa­ka: «Ņe­mot vē­rā, ka nau­da pa­kļau­ta Vēr­ša zī­mes ener­ģē­ti­kai, jeb­ku­ras pār­mai­ņas, kas ar to sais­tī­tas, ir emo­ci­onā­las (Mē­ness ek­sal­tā­ci­ja) un pra­sa lai­ku, lai ie­vie­to­tos arī mū­su ap­zi­ņā. Ve­ne­ras pār­val­dī­jums no­sa­ka to, ka mēs vēr­tē­jam ban­kno­šu un mo­nē­tu iz­ska­tu un prak­tis­ku­mu. Sa­vu­kārt ak­tu­āla­jā kar­tē Sa­turns ir Vēr­ša zī­mei pre­tē­jā – Skor­pi­ona zī­mē, kas trau­cē vieg­li uz­tvert pār­mai­ņas. Ar kat­ru nā­ka­mo Mē­ness cik­lu un Ve­ne­ras pār­eju jaun­ā zī­mē, un vis­bei­dzot – pa­ejot Lai­kam jeb Sa­tur­nam, pie eiro pie­ra­dī­sim. Lai ap­zi­ņa un zem­ap­zi­ņa pie­ņem­tu eiro, ir va­ja­dzīgs laiks.»

Sa­vu­kārt vē­dis­kie as­tro­lo­gi brī­di­na, ka mūs­die­nās nau­da ir vir­tu­āla, tā vairs ne­stāv uz sta­bi­la pa­ma­ta – zel­ta. Res­pek­tī­vi, kād­reiz nau­da bi­ja tie­ši sais­tī­ta ar zel­tu, bet ta­gad tā ir vir­tu­āla un sa­vā zi­ņā ab­sur­da. Eiro va­lū­tas ie­vie­ša­nas ide­ja ir la­ba, bet pro­cess ir zau­dē­jis dvē­se­li – eiro pa­mats ir tuk­šums. As­tro­lo­gi pie­ļauj, ka ne­no­teik­tī­ba un svār­stī­bas ne­kus­ta­mā īpa­šu­ma tir­gū tur­pi­nā­sies līdz pat 2020. ga­dam, pa­slik­ti­nā­sies arī zem­nie­ku stā­vok­lis. Ko­pē­jā eko­no­mis­kā si­tu­āci­ja ne­būs iz­ci­la.

Igau­ņu eks­tra­sen­se ie­sa­ka krāt

Ne­dro­šu nā­kot­ni pa­redz arī po­pu­lā­rā igau­ņu eks­tra­sen­se Ilo­na Kal­dre. Vi­ņas ska­tī­ju­mā pār­eja uz eiro ne­būs vieg­la – ce­nas pie­augs, un 2014. ga­da bei­gās cil­vē­ki sa­pra­tīs, ka dau­dzas pre­ces un pār­ti­kas pro­duk­ti ir kļu­vu­ši vai­rā­kas rei­zes dār­gā­ki. Pēc eks­tra­sen­ses do­mām, po­li­ti­ķi me­lo, sa­kot, ka lab­klā­jī­ba cel­sies un ce­nas ne­pie­augs. «Es to pil­nī­gi skaid­ri jū­tu. Krā­jiet mel­nai die­nai!» 2014. ga­dā plai­sa starp ba­gā­ta­jiem un na­ba­ga­jiem pie­augs, tie, kas bi­ja zir­gā, auļos vēl spri­ga­nāk, bet pā­rē­jie strā­dās kā zir­gi un vilks ik­die­nas iz­de­vu­mu ve­zu­mu. Gaiš­re­ģe brī­di­na, ka eiro va­lū­ta nav ne­kā­di svēt­ki un pret to jā­iz­tu­ras adek­vā­ti. Vi­ņai ir žēl, ka mēs tā­pat kā igau­ņi zau­dē­jam kaut ko sa­vu, vie­tā sa­ņe­mot to, kas ir vis­iem. «Va­lū­tas ap­vie­no­ša­na bi­ja glo­bāls val­dī­bu uz­de­vums, un mēs to ne­va­ram ie­tek­mēt.»

To­ties mēs va­ram ie­tek­mēt katrs pats sa­vus ie­nā­ku­mus, strā­dā­jot as­tro­lo­ģis­ki at­bil­sto­šā jo­mā un ap­zi­no­ties sa­vus peļ­ņas ris­kus un ie­spē­jas.