Latvija ir līdere ES "aplokšņu algu" saņemšanā

No visām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir vislielākais "aplokšņu algas" saņēmēju īpatsvars - šādi ienākumi ir 11% Latvijas iedzīvotāju, liecina aptaujas "Eirobarometrs" apsekojums par nedeklarēto darbu.

Aptuveni desmitā daļa eiropiešu atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājušies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt 4% pauž, ka paši ir saņēmuši nedeklarētu samaksu par darbu, aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.

Turklāt 3% aptaujāto no sava darba devēja ir saņēmuši daļēju samaksu skaidrā naudā jeb "aplokšņu algas". Aptaujas "Eirobarometrs" apsekojums liecina, ka nedeklarēts darbs joprojām ir plaši izplatīts Eiropā, lai gan problēmas apmērs un attieksme pret to dalībvalstīs atšķiras.

Apsekojumā konstatēto problēmu risināšanai plānots aprīlī iesniegt EK priekšlikumu par Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā. Platformas mērķis būs pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai šo jautājumu risinātu efektīvāk.

"Nedeklarēts darbs ne tikai pakļauj darbiniekus bīstamiem darba apstākļiem un zemākiem ienākumiem, bet arī atņem valdībām ieņēmumus un apdraud mūsu sociālās aizsardzības sistēmu. Dalībvalstīm jāīsteno politika, kas apkarotu nedeklarēto darbu vai arī sekmētu tā pārtapšanu par oficiālu darbu, un tām ir jāsadarbojas ciešāk, lai cīnītos pret šo postošo problēmu. Tāpēc aprīlī EK ierosinās izveidot Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kas varētu uzlabot sadarbību starp darba inspekcijām un izpildiestādēm visā Eiropā", sacīja ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors.

Eirobarometra apsekojums, ko veica visās 28 ES valstīs, liecina, ka 11% respondentu atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājušies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt 4% aptaujāto atzīst, ka ir veikuši nedeklarētas apmaksātas darbības. 60% norāda, ka galvenais iemesls, kāpēc tie iegādājušies nedeklarētas preces vai pakalpojumus, ir zemāka cena, un 22% to darījuši, lai palīdzētu draugiem.

50% kā galvenos iemeslus nedeklarēta darba darīšanai min labumus abām pusēm, 21% apgalvo, ka viņiem ir grūtības atrast oficiālu darbu, bet 16% uzskata, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, un 15% apgalvo, ka viņiem nav citu ienākumu. Dienvideiropas iedzīvotāji īpaši bieži min grūtības atrast oficiālu darbu vai to, ka viņiem nav citu ienākumu avotu.

Eiropieši nedeklarētām precēm vai pakalpojumiem vidēji gadā iztērē 200 eiro, savukārt nedeklarētā darba veicēji par šādu darbu vidēji gadā nopelna 300 eiro. Vispieprasītākās nedeklarētās preces un pakalpojumi ir mājokļu remonts un rekonstrukcija, automašīnu remonts, mājas uzkopšana un pārtika. Eiropas iedzīvotāji lielākoties veic nedeklarētu darbu tādās jomās kā mājokļu remonts un rekonstrukcija, dārzkopība, uzkopšana un bērnu pieskatīšana.

Latvijā, Nīderlandē un Igaunijā ir visvairāk respondentu, kas strādā nedeklarētu darbu - tādi ir 11% no aptaujātajiem. Tomēr starp valstīm pastāv būtiskas atšķirības attieksmē un izpratnē par to, kas tiek uzskatīts par nedeklarētu darbu, kā arī attiecīgo pakalpojumu veida un apjoma atšķirības.

3% respondentu apgalvo, ka viņi saņem daļu no sava atalgojuma "skaidrā naudā uz rokas", kas biežāk notiek mazākos uzņēmumos. Gada ienākumu daļa, kas tiek saņemta kā aplokšņu algas, vislielākā ir Eiropas dienvidos, tai seko Austrumeiropa un Centrāleiropa, savukārt kontinentālajā Eiropā un Ziemeļvalstīs konstatēti zemāki rādītāji.

2013.gada pārskats par ekonomiskajiem un sociālajiem notikumiem Eiropā (ESDE) sniedz sīkāku analīzi par šiem konstatējumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekojumu 2007.gadā, pat ja nedeklarētā darba kopējā izplatība ir salīdzinoši stabila, ir vērojamas atšķirīgas katrai valstij raksturīgās norises. Nedeklarēta darba piedāvājums ir strauji samazinājies dažās valstīs, piemēram, Latvijā, savukārt Spānijā un Slovēnijā tas ir nedaudz pieaudzis, tomēr ievērojami palielināts nedeklarētā darba pieprasījums ir konstatēts Grieķijā, Kiprā, Maltā un Slovēnijā. Savukārt “algas izmaksāšana skaidrā naudā uz rokas" samazinājās krīzes laikā, jo īpaši Centrālajā un Austrumeiropā, bet tā pieauga Grieķijā.

Sīkāka analīze par krīzes ietekmi uz nedeklarēta darba izplatību liecina, ka sakarā ar darba tirgus samazināšanos kopš 2007.gada ir palielinājies privātais nedeklarēta darba piedāvājums, savukārt saikne ar pieaugošo nabadzību ir mazāk acīmredzama. Tomēr šķiet, ka labvēlīgāku attieksmi pret "aplokšņu algām" veicina gan lielāks bezdarbs, gan pieaugošā nabadzība. Tāpat šķiet, ka nodokļu līmenis tieši neietekmē nedeklarētā darba apmēru, bet to var ietekmēt cilvēku izpratne par publiskajiem pakalpojumiem un par nodokļu ieņēmumu izlietojumu.

ESDE analīze arī ietver pārskatu par vairākiem sekmīgiem pasākumiem, kas veikti dažādās dalībvalstīs, lai cīnītos pret nedeklarētu darbu. Piemēram, radīti stimuli nedeklarētu darbību formalizēšanai, tostarp administratīvo procedūru vienkāršošana, tiešo nodokļu atvieglojumi pircējiem vai pakalpojumu kuponiem, veikti pasākumi, lai veicinātu augstāku nodokļu morāli un saistību kultūru, piemēram, izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas, kā arī ieviests veids, kā labāk atklāt pārkāpumus un piemērot stingrākas sankcijas.

Plānots, ka 2014.gada aprīlī EK ierosinās izveidot Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kura apvienos dažādas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, piemēram, darba inspekcijas, sociālās nodrošināšanas, nodokļu un migrācijas iestādes, kā arī citas ieinteresētās personas. Platformai vajadzētu pastiprināt sadarbību ES līmenī, lai nepieļautu un novērstu nedeklarētu darbu efektīvāk un iedarbīgāk.

"Eirobarometra" apsekojumā piedalījās 26 563 respondenti no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām visās dalībvalstīs. Apsekojuma rezultātu pamatā ir rezultāti, kas gūti sākotnējā apsekojumā 2007.gadā, kad pirmo reizi tika mēģināts apzināt nedeklarētās nodarbinātības apmērus ES. Abos apsekojumos uzmanība bija vērsta uz pakalpojumu un preču individuālu piedāvājumu, iegādi un "aplokšņu algām", līdz ar to tie neattiecas uz visiem nedeklarētās nodarbinātības veidiem uzņēmumos.

Nedeklarēts darbs ir definēts kā jebkādas apmaksātas darbības, kas pēc sava rakstura ir likumīgas, bet ko nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības. Šis jēdziens ir iekļauts Eiropas Nodarbinātības stratēģijā, un kopš 2001.gada šo jautājumu ietver nodarbinātības pamatnostādnēs, kas ir adresētas dalībvalstīm.

Jau 2012.gada aprīlī pieņemtajā Nodarbinātības paketē ir uzsvērts, ka neoficiāla vai nedeklarēta darba pārveidošana par oficiālu nodarbinātību varētu palīdzēt samazināt bezdarbu un ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm.

Komisija 2013.gada vidū veica pirmā posma apspriešanos ar darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem ES līmenī par iespējamajiem turpmākajiem ES pasākumiem, lai pastiprinātu sadarbību starp valstu izpildiestādēm. Tam sekoja otrs apspriešanās posms 2014.gada sākumā.